Mūsu tautasdziesmās balta nāca tautu meita, balta gāja govis slaukt, balta ganu izvadīt, uzvilka baltu kreklu siena pļāvējam… Cauri gadu simtiem baltais ir latviskais simbols visam labajam, skaistajam un patiesajam. Tagad tiek veidota jauna tradīcija – baltā galdauta svētki, kuros baltais ir mūsu pašapziņas un lepnuma simbols, seno tradīciju un kultūras mantojuma celšana godā. Labāk vēlu nekā nekad, jo līdz pagājušā gada 4.maijam, 26 gadus pēc Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas, šī diena bija gandrīz tikai sarkans datums kalendārā – brīvdiena, kuru nekā īpaši nesvinēja. Tagad krietni pabālējušas izjūtas, kādas pārņēma, kad 1990.gada 4.maijā radio tiešraidē klausījāmies Latvijas PSR Augstākās Padomes sesiju. Kā uz naža asmens bija jautājums, vai izdosies pieņemt deklarāciju par Latvijas neatkarības atjaunošanu “de facto”, jo Tautas frontes deputātiem nebija balsu pārsvara. Ar aizturētu elpu ne tikai tie, kuri bija sapulcējušies pie Augstākās Padomes, bet tūkstošiem cilvēku visā Latvijā skaitīja katru “par”. Tomēr 134 no 201 deputāta bija teikuši savu “par”! Toreizējam Tautas frontes līderim Dainim Īvānam tagad ir balta galva, nevis tolaik atpazīstamais kuplais matu ērkulis. “Domāju, esmu sasniedzis to, kādēļ bija vērts ziedoties Atmodā. Mans jaunības sapnis bija dzīvot kā brīvam cilvēkam savās dzimtas mājās,” atzīst D.Īvāns. Viņš nepiekrīt tiem, kuri stāsta, ka mums nekā nav. “Ja esi brīvs, tad vari visu, pilnīgi visu! Brīvība prasa pašcieņu, spēju pārvaldīt savu valsti, veidot to tādu, kādu gribam,” uzsver D.Īvāns. Kāpēc sabiedrībā vēdī remdenums un vienaldzība? Pietrūkst cilvēku, kuri cīnās, lai Latvija būtu starp pirmajām ne tikai sportā, koru dziesmās, mūzikā, mākslā, atsevišķos zinātnes un tehnoloģiju sasniegumos. Atcerēsimies, ka nekas jauns nerodas, ja savu vietu aizņem vecais. Tas attiecas ne tikai uz lietām, bet tikpat lielā mērā uz domāšanu un attieksmi. Kāpēc, atceroties Latvijas otro dzimšanu, pie balti klāta galda ģimenes, kaimiņi un pagasta vai pilsētas domubiedri nevarētu spriest, ko labu varētu izdarīt – iesēt, iestādīt, atjaunot, tā sakot savu “par” ne tikai valsts neatkarības atjaunošanai, bet arī “par” brīvībai, draugiem, drosmei un rīcībai.
