Gulbeniete Valda Lapiņa, austrumu deju studijas “Habibi” vadītāja, kā arī kaislīga rokdarbniece un toršu cepēja, kura strādā “Latvijas Dzelzceļā”, ir guvusi panākumus konkursā “Vecmāmiņa 2017”.
Pamatīgs piedzīvojums!
Valda, kura ir vecmāmiņa četriem mazbērniem – Lindai, Artūram, Viktorijai un Lio, jau pirms pāris gadiem aizdomājusies, ka kādreiz vajadzētu mēģināt šajā konkursā piedalīties. “Pat neatceros, kur un kā šogad internetā atradu konkursa anketu. To aizpildīju un aizsūtīju. Manu domu piedalīties šajā konkursā ļoti atbalstīja bērnu tērpu teātra studijas “Varavīksne” entuziaste Inese Buliņa. Viņa mani iedrošināja! Pēc laika saņēmu zvanu no organizatores Elitas Drākes, kura aicināja uz pirmo tikšanos,” atceras Valda.
Konkursantes tika vērtētas katru sestdienu trīs mēnešu laikā. Valda atzīst, ka tas bija pamatīgs trīs mēnešu maratons – tik daudz kas bija jāizdara un jāpaspēj! “Tas bija ļoti vērtīgi, viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem piedzīvojumiem manā dzīvē!” smaidot atceras konkursa dalībniece. Vecmāmiņu komanda bijusi spēcīga – piecas no vienpadsmit konkursantēm bijušas vai šobrīd ir skolotājas, kuras bija vislielākās konkurentes. “Es biju vienīgā no ziemeļaustrumu puses un vienīgā dzelzceļniece,” saka Valda.
Konkursa laikā vecmāmiņām tika doti dažādi uzdevumi, kurus vērtēja žūrija. Katra tikšanās notika citā vietā, piemēram, vecmāmiņu pārvērtības notika tirdzniecības centrā “Spice”, sava dzimtas koka un novada tautas tērpa prezentācija – Tīnūžu kultūras namā, varavīksnes tērpu izgājiens – Šlokenbekas muižā, vecmāmiņu gatavošanas prasmes tika vērtētas “Gutenberga” restorānā. Protams, vecmāmiņas tam visam tika gatavotas – notika nodarbības, kurās mācīja, kā pareizi uzvesties pie galda restorānā, skaidroja veselīga uztura pamatus, ģērbšanās stilu, kā arī stāstīja par meikapu vecmāmiņām, mācīja skatuves kustības un defilē.
Paldies dēliem un vedeklām!
Lai piedalītos vecmāmiņu konkursā, vissvarīgākais noteikums – ir jābūt vismaz vienam mazbērnam. Par to, ka viņai ir četri burvīgi un gudri mazbērni, Valda saka paldies saviem dēliem Jānim un Pēterim un vedeklām Sandai un Jolantai. Esejā, kurā bija jāatspoguļo sava dzīves jēga, viņa par mazbērniem stāsta, ka tie ir viņas četri brīnumaini eņģeļi uz zemes – gan tālumā Īrijā (dēls Jānis ar ģimenei dzīvo Īrijā – red.), gan tepat tuvumā – Gulbenes novadā. Mīlestība ir rotaļlietās ieadīta, šūpuļdziesmās iedziedāta, vakara pasakās ieaijāta, īpašās tortēs iecepta. “Mums ir kopīgi noslēpumi, kopīgi darbi un nedarbi, mūsu kopīgi pavadītais laiks. Tikai mūsu laiks. Laiks, kas ir neatņemams. Laiks, kas iemūrēts par pamatu manas dzīves mājām,” saka Valda, ar nožēlu piebilstot, ka viņai nemaz tik bieži neiznāk tikties ar mazbērniem.
Paši tuvākie – dēli ar sievām un mazbērni – lepojas ar savu mammu un vecmāmiņu. Sanda ļoti priecājas, ka vīramāte uzdrošinājusies piedalīties šādā konkursā, bet vēl lielāks prieks ir par viņas sasniegumiem tajā! “Jutām viņai līdzi visu konkursa gaitu! Un ir ļoti liels prieks, ka tik tuvs cilvēks ir sasniedzis tādus panākumus. Lai pozitīvā enerģija, kas viņai piemīt, nekad nepazūd! Ir ļoti patīkami būt šādam cilvēkam blakus, jo viņa vienmēr uzlādē ar pozitīvām domām,” atzīst Sanda, kura vienmēr ir apbrīnojusi Valdas dzīvesprieku un vitalitāti.
Mazbērni Linda un Artūrs ļoti mīl savu vecmāmiņu. Viņiem patīk būt kopā ar viņu, jo, kā mazmeitiņa Linda atzīst, ar vecmāmiņu nekad nav garlaicīgi! Gan Linda, gan Artūrs dzīvo Īrijā un ļoti ilgojas pēc vecmammas. Viņi nevar vien sagaidīt, kad viņa atkal atbrauks ciemos.
Lielākais gandarījums – mazbērnu prieks
Mazmeitiņa Viktorija atbalstīja vecmāmiņu konkursa finālā, par kuru bijusi sajūsmā. Apbalvošanas ceremonijas laikā mazmeitiņas acis esot spīdējušas, bet tad, kad atskanējis viņas vecmāmiņas vārds, viņas prieks nav bijis vārdiem aprakstāms. “Tajā mirklī es padomāju – tas bija vajadzīgs arī maniem mazbērniem, ne tikai man pašai. Mazbērnu prieku nevar ne ar ko izmērīt. Tas ir īstais, patiesais prieks! Man aizmirsās trīs mēnešu grūtības, palika tikai gandarījums!” atzīst Valda.
Lai šis skaistais piedzīvojums nestu augļus, tika ieguldīts milzīgs darbs. Vienai to paveikt būtu ļoti grūti, tāpēc Valda saka lielu paldies savai darba komandai: Astrīdai Vilciņai par aktiermeistarības nodarbībām, Daigai Kalinkai par tekstu rediģēšanu, Birutai Akmentiņai un Tautas lietišķās mākslas studijai “Sagša” par palīdzību mūsu novada tautas tērpa prezentācijas sagatavošanā, “Habibi” kolektīvam par palīdzību un atbalstu fināla pasākumā, Rutai Salmanei par tērpu sagatavošanu, tērpu teātrim “Varavīksne” par defilē nodarbībām, draudzenei Inesei Vanagai un ģimenei par morālo atbalstu, kā arī īpašs paldies I.Buliņai par atbalstu visa konkursa gaitā.
