Mēs esam tauta, kas dziedam lūgsnu “Dievs, svētī Latviju!”. Mēs esam tauta, kurai šī himna ir tapusi vēl Ziemassvētku kaujās, kad Latvijas vēl nebija, kad vēl šie Ziemassvētku kaujās esošie karavīri to dziedāja aizliegti, jo viņi bija zem Krievijas cara. Un Dievs uzklausīja, Dievs ļāva izkarot un izcīnīt Latvijas neatkarību, ļāva nodibināt šo neatkarīgo Latviju. Šī lūgsna tika dziedāta visā brīvvalsts laikā. Tad atkal nāca vara, kas to gribēja aizliegt, kas nevēlējās, lai Latvija varētu būtu vieta, kur meitām un dēliem laimē diet. Tad, kad es par to domāju, tad es kā simbolu redzu dižu egli. Mūsu tauta ir kā šī egle, kura visu laiku ar saknēm cieši sakņojās šajā zemē, ko Dievs mums ir uzticējis, tā aizvien dziļāk un plašāk laiž zemē šo sakņu sistēmu. Tajā pašā laikā galotne vienmēr un mērķtiecīgi tiecās uz augšu, lūdzot Dievu un viņa svētību. Mēs varam redzēt arī egles varenos zarus, kas plešas uz visām pusēm. Es teiktu, tā ir mūsu tauta, tās ir mūsu tautas dažādas nozares, kur mēs tiešām varam redzēt, ka gribam darboties, gribam nest labus augļus. Mēs zinām arī šo briesmīgo režīmu, kurš nocirta eglei galotni, kurš aizliedza Dievu lūgt, aizliedza iestāties par Latviju, kas ir neatkarīga. Mēs, tie, kas pulcējamies 14.jūnijā, redzam, ka ar mūsu tautu ir noticis līdzīgi, kā tas notiek ar egli, kurai nolauž galotni, – viens no tās zariem atkal sniedzas debesīs un kļūst par galotni. Atkal notiek turpinājums. Mums ir atkal turpinājums. Mēs joprojām esam dzīvi, joprojām esam tajā zemē, ko Dievs mums ir devis. Mūsu lielais uzdevums ir vēl dziļāk sakņoties mūsu vērtībās, mūsu pamatu pamatos, tiecoties uz Dievu, kurš var svētīt mūs. Mūsu katra kā patriota aicinājums ir tāds pats kā egles čiekuriem, kam ir sēklas, kas sēj tālāk to mīlestību, to gādību par mūsu latviešu tautu, kas atrodas mūsos pašos. Nekaunēsimies ik dienas ņemt vismaz divus cilvēkus pie rokas un teikt: “Mums ir dārga šī zeme. Mums ir dārga šī Latvija. Mēs to mīlam! Aplieciniet šo mīlestību gan vārdos, gan darbos. Redzēsiet, ka ļaunajam ienaidniekam, kurš nav mainījies, kurš tāpat vēlas sēt neuzticību valdībai un pastāvošajai valstij, nebūs spēka salauzt šo dzīvotgribu, jo mēs kopjam mūsu vērtības un saknes. Un Dievs tās svētī.
Mēs katrs ar savām spējām varam būt klāt tam, lai Latvija arī turpmāk būtu zaļojoša un brīva!
– NBS kapelāna Uģa Brūklenes pārdomas 14.jūnijā
pierakstījusi Malda Ilgaža
