Ir noskaidroti pusgada rezultatīvākie prokurori Vidzemē, par otro labāko darbinieku atzīta Gulbenes rajona prokuratūras prokurore Dzintra Bokta.
Ir noskaidroti pusgada rezultatīvākie prokurori Vidzemē, par otro labāko darbinieku atzīta Gulbenes rajona prokuratūras prokurore Dzintra Bokta.
To piektdien kopīgā izbraukuma sanāksmē Gulbenes rajona Stāmerienas pagastā, viesu namā “Sonāte”, noskaidroja Vidzemes reģiona rajonu prokuratūru virsprokurori un policijas pārvalžu priekšnieki.
Pusgada laikā Vidzemē rezultatīvākā un profesionālākā darbiniece ir bijusi Cēsu rajona prokuratūras prokurore Egita Mīlgrāve. Trešo vietu ieņem Alūksnes rajona prokurors Guntars Priedītis.
Dz.Bokta saka, ka prokurora darbs lielā mērā ir atkarīgs no policijas darba un šis process esot iepriekš neprognozējams. “Jo vairāk lietu no policijas nonāk prokuratūrā, jo lielāka iespēja ir uzrādīt apsūdzības un lietas nosūtīt izskatīšanai tiesā. Tā ir iznācis, ka šajā pusgadā man darba slodze ir bijusi pietiekami liela. Taču nekādā gadījumā sev nenoteicu pašmērķi ar darba rādītājiem izcelties starp pārējiem Vidzemes kolēģiem,” saka Dz.Bokta.
Gulbenes rajonā pusgadā atklāti 66 procenti noziegumu. Mūsu rajona prokuratūrā darbinieku netrūkst. Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens informē, ka šogad pusgada laikā rajonā atklāts gandrīz par 30 noziedzīgiem nodarījumiem vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā.
A.Circens informē, ka kolēģiem Alūksnes, Madonas un Limbažu rajona prokuratūrā ir salīdzinoši lielāka darba slodze, jo tur trūkst kadru – daudzi prokurori ir devušies pensijā vai arī ir notikusi darbinieku rotācija starp prokuratūrām, kad kāds kolēģis iegūst paaugstinājumu.
Kā īslaicīgu problēmu to raksturo Vidzemes apgabaltiesas prokuratūras virsprokurors Āris Fogelis. “Rajonu prokuratūru virsprokuroriem ir procesuālā iespēja lietas mainīt – no vienas rajona prokuratūras uz citu. Tā tās prokuroru darba slodzes izlīdzinās. Tāpēc sastrēgumu nav bijis nevienā rajona prokuratūrā,” saka Ā.Fogelis.
Tuvākajā laikā notikšot jauno kandidātu uz prokuroru amatiem testēšana, tad noskaidrošoties, kas varēs veikt šo darbu. Prokuroru kandidātu testēšanai esot divi etapi – pieteikšanās un pirmā pārbaude, bet pēc tam pusgadu ilgs stažēšanās laiks.
“Uz prokuroru amatiem piesakās daudz cilvēku. Šis darbs ir prestižs, turklāt atalgojums ir pienācīgs. Zinu, ka kopumā Latvijā uz prokuroru amatiem bija pieteikušies aptuveni 70 cilvēki. Pārbaudījumus izturēja tikai 13, jo prasības ir ļoti stingras,” saka Ā.Fogelis.
Raksturīga esot tendence, ka dzimušie rīdzinieki, kas varētu strādāt par prokuroriem, nevēlas nākt uz lauku rajoniem. “Tāpēc ir doma, ka vairāk uz prokuroru amatiem vajadzētu pieteikties un kandidēt vietējiem izglītotajiem cilvēkiem,” saka Ā.Fogelis.
Viņš arī uzsver, ka diemžēl ne visas augstskolas spēj dot vienlīdz kvalitatīvu juridisko izglītību. Prakse liecina, ka par prokuroriem galvenokārt kļūst tie, kas studējuši Latvijas Universitātē vai Policijas akadēmijā.
Ģenerālprokuratūra, kā akcentē Ā.Fogelis, modri seko, lai prokurori ievērotu profesionālo ētiku. Bijusi sūdzība par kādu Vidzemē strādājošu prokuroru. Tā pārbaudīta, daudzi fakti ir apstiprinājušies, taču savu lēmumu ģenerālprokuratūra vēl nav paziņojusi.
“Šis prokurors ir pelnījis sodu par rupjiem prokurora darba ētikas pārkāpumiem, piemēram, nodarbošanos ar azartspēlēm. Ja vēl prokurors turklāt redzams sabiedrībā iereibušā stāvoklī, tas ir nepieļaujami. Prokuroram ir jāzina, ko viņš drīkst un ko nedrīkst darīt. Šis prokurors nav to ņēmis vērā. Ir jārēķinās, ka uz mums skatās sabiedrība,” saka Ā.Fogelis.
