Šogad 18.novembrī biju Rīgā, tāpēc sanāca redzēt lielo Simtgades lāpu gājienu, kurā divdesmit tūkstoši dalībnieku izveidoja gājienu kilometra garumā. Kā teica Nacionālās apvienības politiķis Raivis Dzintars: „Droši var teikt, ka par godu Latvijas dzimšanas dienai kopā sarīkojām lielāko lāpu gājienu Eiropā.” Jāteic – tas viss bija diezgan iespaidīgi! Gājiena sākumā gāja cilvēki ar karogiem, starp kuriem bija arī kāds zils karogs. Vienpadsmit gadus vecā mazmeitiņa man jautāja, kāpēc tur ir tāds svešs karogs, jo šie taču ir Latvijas svētki. Arī pati aizdomājos un atbildēju, ka mūsu Latvijas svētkus svin arī citu valstu iedzīvotāji un citās valstīs arī dzīvo latvieši. Nacionālās apvienība skaidroja, ka acīmredzot gājienā piedalījās kāds zviedrs un nacionālo valstu karogus atļauts izmantot. Vispār 18.novembrī galvaspilsētā ik uz soļa bija dzirdama kāda sveša valoda. Bet visvairāk mani uzrunāja gaismas festivāla „Staro Rīga” objekts „Latvijas Bankas stāsts”. Tas bija „spilgts priekšnesums acīm, ausīm un iztēlei par vienu no valsts stūrakmeņiem”. Pārsteidzoši, bet latviešu sievietes brīvprātīgi šķīrās no savām zelta un sudraba lietām, lai veidotu rezervju krājumus jaundzimušajai valstij. „Atdodiet valstij savu zeltu un dārgakmeņus, un sudrablietas, kuras kaunīgi slēpjat no atklātības. Atdodiet visu bez atlikuma. Ja Latvija pastāvēs, tad tā jums kā līdztiesīgiem pilsoņiem atdos visu atpakaļ ar uzviju savās saulainās dienās. Ja tā nepastāvēs, tad tā izputēs. Un tad jūs kā citu tautu verdzenes varēsiet klāt savas galvas ar pelniem un slīgt klusās vaimanās. Un priekš kam tad jums vairs zelts, priekš kam senā godība,” tā rakstījusi zelta fonda dibinātāja, rakstniece Ivande Kaija savā 1919.gada 5.novembra uzsaukumā. Savāktie ziedojumi ietilpa 99 kastēs, 6 čemodānos, 3 kurvjos un vienā maisiņā. Ziedojumā dzimusi Latvijas zelta rezerve un Latvijas Banka – mūsu pašu zelta siets, caur ko izsijāt savu naudu. Arī šodien Latvijas Banka turpina sargāt tai uzticētos zelta krājumus un vairot Latvijas stratēģiskās rezerves. No 100 miljoniem sēklas naudas, ko valsts uzticēja Latvijas Bankai 1990.gadu sākumā, rezerves ir izaugušas līdz gandrīz 6 miljardiem eiro. 25 neatkarības gadu laikā rezerves ir palielinājušās gandrīz 60 reizes. Ikdienā jau nedomājam, ka tās palīdz uzturēt mūsu naudas vērtību. Par to aizdomājos tad, kad piecgadīgā mazmeitiņa pajautāja – kur rodas nauda? Nācās skaidrot visu bērnam saprotamā valodā.
