Mutes un nagu sērga ir akūta, ļoti kontagioza (lipīga) pārnadžu dzīvnieku un cilvēku slimība, kas norit ar drudzi un specifisku aftu (pūslīšu) veidošanos gļotādās un ķermeņa neapmatotās vietās (kājas, tesmenis). Slimību ierosina vīruss.
Mutes un nagu sērga ir akūta, ļoti kontagioza (lipīga) pārnadžu dzīvnieku un cilvēku slimība, kas norit ar drudzi un specifisku aftu (pūslīšu) veidošanos gļotādās un ķermeņa neapmatotās vietās (kājas, tesmenis). Slimību ierosina vīruss.
“Pazīstami ir septiņi atšķirīgi vīrusa serotipi, kas epizootijas laikā var pāriet no viena tipa citā un var veidot atšķirīgus 60 variantus. Dzīvniekiem pārslimojot, imunitāte veidojas tikai pret attiecīgu variantu. Tas nozīmē, ka centrālajā vietā, kur izplatījusies mutes un nagu sērga, dzīvniekiem ir iespējams saslimt ar citu serovariantu,” stāsta Gulbenes Veterinārās pārvaldes veterinārārste Ilga Zvanere.
Slimība izplatās ātri
Pret mutes un nagu sērgu visuzņēmīgākie ir liellopi, cūkas, aitas, kazas, bifeļi, kamieļi, ziemeļbrieži, jūras cūciņas, aļņi, stirnas un meža cūkas. Suņi un kaķi var pārslimot šo vīrusa ierosināto slimību bez klīniskām pazīmēm. Arī grauzēji slimo reti, bet viņi ir mehāniski infekcijas pārnesēji. Sērga izplatās ārkārtīgi ātri un skar lielas teritorijas, pat valstis un kontinentus.
Vīrusu izdala dažādi
“Slimie dzīvnieki vīrusu izdala ar siekalām jau četras stundas pēc inficēšanās, ar urīnu pēc sešām stundām, ar spermu četras dienas pirms klīnisko pazīmju parādīšanās, ar pienu – septītā dienā pēc inficēšanās. Vīruss no organisma izdalās ar izelpojamo gaisu, ar pienu, urīnu, izkārnījumiem, siekalām un pūslīšu saturu. Vīrusa izplatībai labvēlīgi ir arī meteoroloģiskie apstākļi. Piemēram, ar putekļiem vīruss var izplatīties pa gaisu līdz 60 kilometru attālumam virs sauszemes un 300 kilometru attālumā virs ūdens. Viens mililitrs slima dzīvnieka limfas satura, atšķaidīts 200 000 litros ūdens, spēj inficēt citus dzīvniekus,” stāsta I.Zvanere.
Sekundārie infekcijas avoti
Veterinārārste min gandrīz desmit sekundāros infekcijas avotus. Tie var būt savvaļas dzīvnieki, dzīvnieki, kas šo slimību jau ir pārslimojuši un uzskatāmi par vīrusa nēsātājiem trīs gadus. Ir arī pasīvie vīrusa nēsātāji, piemēram, grauzēji, kas pārceļo no vienas mītnes uz otru. Sekundārs infekcijas avots ir arī cilvēks, kas slimības vīrusu pārnēsā ar rokām, apaviem, spectērpu, dzīvnieku kopšanas piederumiem, spaiņiem un citu. “Arī dzīvnieku produkcija – nepasterizēts piens, inficēta gaļa un jēlādas – pieskaitāms šiem izplatības avotiem. Ļaunumu var nodarīt arī inficēta lopbarība, piemēram, kombinētā spēkbarība, dažādi subprodukti un konfiskāti. Ja, iepērkot dzīvniekus, tos nepārbauda un neizmeklē uz mutes un nagu sērgu, viņi var kļūt par sekundāro infekcijas avotu. Sērga izplatās ar autotransporta starpniecību. Tās ir valstīm un rajoniem caurbraucošās automašīnas, piena savākšanas un specdienestu autotransports,” stāsta I.Zvanere.
Izturību nosaka ārējā vide
Vīrusa izturība ir atkarīga arī no ārējās vides apstākļiem un gaisa temperatūras. Vasarā ganībās vīruss var saglabāties līdz vienam mēnesim, bet rudenī līdz nākamajai vasarai. Augsnē tas sastopams vidēji vienu mēnesi, sienā – septiņus mēnešus, spēkbarībā piecus, dzīvnieku mītnēs trīs mēnešus. Savukārt inficētu dzīvnieku ādās tas saglabājas 40, bet mēslos 33 dienas. Vasarā vircā vīruss iztur 40, bet ziemā 103 dienas. Ja virca sasalst, tad slimības ierosinātājs iekonservējas, bet, tai atkūstot, vīruss atkal rada saslimšanu. “Ūdenī infekcijas izraisītājs iztur trīs mēnešus, asinīs, limfmezglos un taukos 90 dienas. Sālīšana vīrusu gandrīz neietekmē. Dzīvnieku nagos pēc to apstrādes tas zaudē tikai virulenci (indīgumu), bet neiet bojā. Vīrusu neietekmē arī antibiotikas. Tās to iekonservē. Arī specapģērbā vīruss sastopams 21 dienu, bet ziemā divus mēnešus,” skaidro I.Zvanere.
Samazinās izslaukums
Mutes un nagu sērgas inkubācijas periods ir no 14 stundām līdz 21 dienai. Vidēji tas ir no vienas līdz četrām dienām. “Liellopiem slimības sākumā samazinās izslaukums. Dzīvnieks ir nomākts. Viņa mutes dobumā izveidojas daži primāri pūslīši, ko lopkopējs parasti nemaz nepamana. Pēc divām, trijām dienām pūslīši plīst un sākas minimāla siekalošanās, mutes gļotāda kļūst sārta. Kad pagājušas trīs dienas, parādās sekundāras aftas (pūslīši). To ir daudz, no rieksta līdz pat olas lielumam. Dzīvnieka ķermeņa temperatūra paaugstinās līdz pat 41,5 grādiem Celsija. Vēlāk aftas plīst un rodas spilgtas erozijas. Dzīvnieki pastiprināti siekalojas, čāpstina muti, un siekalas saputo. Izveidojas putaina siekalu bārda. Novājinātiem dzīvniekiem sekundāras aftas var neveidoties, bet rodas trīs, četrus centimetrus lieli aplikumi. Bieži pūšļi veidojas arī uz kājām starp nagiem un tesmeņa. Ja pievienojas sekundāra infekcija, dzīvnieki klibo. Cūkām aftas veidojas uz šņukura, bet maziem sivēniem tās var būt pa visu ķermeni un atgādināt bakas. Jauniem dzīvniekiem parasti pūslīšu nav, bet ir gastroenterīts miokarda iekaisums. Veidojas tā dēvētā “tīģera” sirds. Tam seko paralīze un apmēram 80 procenti no slimajiem dzīvniekiem nobeidzās,” slimības klīnisko ainu zīmē veterinārārste I.Zvanere.
Konsultējieties laikus
Veterinārā speciāliste uzsver, ka mutes un nagu sērgas klīniskā aina var būt dažāda, pat ļoti spilgta, bet slimības sākumu var pat nepamanīt. Tāpēc ir svarīgi laikus vērsties pie veterinārārsta pēc padoma. Ja dzīvnieks ir inficējies, tad īsā laikā sākās vīrusa izdalīšanās ar siekalām. Tādējādi tiek inficēta kūts, aptraipīta barība un kontaktpriekšmeti. Sākas strauja infekcijas izplatība.
Ievērojiet profilaksi
Lai nepieļautu slimības ievazāšanu savās saimniecībās, nepieciešams ievērot vairākus profilakses pasākumus.
“Dzīvnieku mītnēs spectērpā un specapavos drīkst ieiet tikai tie cilvēki, kas tieši strādā lopkopībā. Pēc darba spectērps un apavi jāglabā fermā, bet rokas jādezinficē ar 0,5 procentīgu hloramīna vai kādu citu dezinfekcijas līdzekli. Pie ieejas kūtī ierīko dezopaklāju, ko aplaista ar dezošķīdumu. Tās var būt trīsprocentīgas ziepju zāles vai kas cits.
Lopu mītnēs nav atļautas ekskursijas bez Veterinārās pārvaldes speciālistu atļaujas. Lopkopības pārraugiem un mākslīgās apsēklošanas tehniķiem, pildot darba pienākumus, jālieto spectērps un vienreizējās lietošanas apavi. Ja tādu nav, tad gumijas apavi, tie pirms ieiešanas un pēc iziešanas no kūts jādezinficē.
Iesakām arī specdienesta autotransportu atstāt vismaz 100 metru attālumā no dzīvnieku mītnēm,” brīdina I.Zvanere.
Uzmanīgi iepērkoties
“Jaunus dzīvniekus drīkst iepirkt tikai no slimības brīvas saimniecības, ko apliecina veterinārais speciālists vai viņa izdota veterinārā apliecība. Jaunievestie dzīvnieki obligāti jākarantinē atsevišķā kūtī 30 dienas, un šajā laikā tiem jāveic diagnostiskie izmeklējumi. Arī lopkopības produktus un lopbarību drīkst iepirkt un ievest saimniecībā tikai no Latvijas saimniecībām. Arī ievestajam pienam jābūt pasterizētam, tāpēc lūdzam nepirkt un nelietot nezināmas izcelsmes pienu. Obligāti piesietiem jābūt arī suņiem. Jāveic visi pasākumi, kas novērš savvaļas dzīvnieku, klejojošu suņu un kaķu iekļūšanu dzīvnieku mītnēs,” atgādina veterinārārste Ilga Zvanere.
