Ar savu bēdu stāstu “Dzirksteles” redakcijā vērsās 68 gadus vecā gulbeniete Anna Bite.
Ar savu bēdu stāstu “Dzirksteles” redakcijā vērsās 68 gadus vecā gulbeniete Anna Bite. Viņa pastāstīja, ka sava naivuma dēļ nevar mierīgi pavadīt vecumdienas kopā ar savu likumīgo vīru, 74 gadus veco Alekseju Žuravkovu, mājās, kurās viņš pavadījis pusi dzīves un kurās gribētu arī aizvērt acis, dodoties mūžībā.
Viņš uz jautājumu, vai būtu ar mieru doties uz citām mājām, atbildēt nespēj. Sirmgalvis raud, sirds ir pilna aizvainojuma. Tā iznācis, ka ģimene dzīvo privātā ēkā, kas pašiem nepieder. Sākušies tiesu darbi par vecīšu izlikšanu.
Ēkas īpašniece laikrakstam saka, ka vairākkārt ir vērsusies pilsētas domē ar prasību, lai šai ģimenei ierāda citu dzīvojamo platību un lai laulāto pāri uzņem dzīvokļu rindā. Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis laikrakstam bilst, ka gaidīs tiesas lēmumu, ja tas paredzēs pašvaldībai nodrošināt senioru pāri ar dzīvokli, tad tā arī notiks. V.Krauklis saka, ka viennozīmīgi cilvēks ar invaliditāti, kāds ir A.Žuravkovs, ir jānodrošina ar dzīvojamo platību. Mājas jaunā saimniece apgalvo, ka arī viņa ir gatava meklēt senioru pārim citu dzīvojamo platību, ja tiesa uzdos to darīt. Viņa uzsver, ka vecīšus negrasās izlikt uz ielas.
A.Žuravkovs visu apzinīgo darba mūžu, strādājot rajona patērētāju biedrībā, ir dzīvojis šai biedrībai tolaik piederējušajā dzīvojamā mājā Gulbenē, Līkajā ielā. Tā ir neliela pusotru stāvu liela māja, kurā ir piecas istabas. Te bija ierīkoti un izīrēti vairāki dzīvokļi. Laika gaitā A.Žuravkovs nav izmantojis iespēju iegūt dzīvokli privātīpašumā. Pa to vidu viņš ir smagi slimojis, un smagas kaites novedušas pie tā, ka viņš zaudējis abas kājas.
A.Bite “Dzirkstelei” apgalvo: “Vīrs, ticēdams mutiskiem solījumiem, ka mūs neizliks no dzīvokļa, ir parakstījis ar mājas jaunajiem īpašniekiem mums neizdevīgu līgumu.” Šā līguma termiņš ir beidzies.
Ēkas jaunā īpašniece laikrakstam saka, ka senioru pāris jau četrus gadus dzīvo tagad viņai piederošajā ēkā. “Kad nopirkām māju, parakstījām īres līgumu ar šiem cilvēkiem. Tas ir terminētais īres līgums, tas bija spēkā noteiktu laiku. Viss ir darīts juridiskā kārtībā. Esmu cilvēkus iepriekš brīdinājusi, ka īres līgums vairs netiks pagarināts, un esmu lūgusi nokārtot jautājumu par savu turpmāko dzīvesvietu,” saka mājas jaunā īpašniece.
“Vīru pierunāja parakstīt to līgumu,” laikrakstam sarūgtinājumu pauž A.Bite. Viņa uzsver, ka vīram, kas ir gulošs, kopjams sirdzējs, viņa veselības problēmu dēļ ir apgrūtināta realitātes uztvere. Tāpēc arī abi sirmgalvji esot iepinušies šajā ķezā.
“Un tagad iesniedza pret mums prasību tiesā, lai mūs izliktu. Tie cilvēki esot šo māju nopirkuši bez apgrūtinājuma. Kā var nebūt apgrūtinājuma! Taču ļoti labi zināja, ka mēs tur dzīvojam! Mēs taču maksājam īres maksu. Slims cilvēks, mans vīrs, dokumentu ir parakstījis, vai viņš ir ko noziedzies, ka viņu var izsviest ārā? Vīrs šajā mājā ir nodzīvojis vairāk nekā 40 gadus. Viņš te pats ir stādījis ābelītes. Mūsu dzīvoklis ir pirmajā stāvā, tāpēc arī tagad spēju vīru ratiņkrēslā izvest ārā pagalmā. Kur citur viņš varēs tā justies?” saka A.Bite.
