Derīgi zināt!
Par kukuļa (materiālu vērtību vai citāda rakstura labumu) nodošanu vai piedāvāšanu valsts amatpersonai personiski vai ar starpnieka palīdzību Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz 5 gadiem vai arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz
120 minimālajām mēnešalgām. Bargāks sods paredzēts, ja šīs darbības veiktas personu grupā, tad var nopelnīt brīvības
atņemšanu uz laiku pat
līdz 10 gadiem, konfiscējot mantu.
Persona, kas devusi/piedāvājusi kukuli, tiek atbrīvota no kriminālatbildības, ja kukulis šai personai izspiests vai ja tā pēc kukuļa došanas labprātīgi paziņo par notikušo.
Kukuļdošana un kukuļņemšana Gulbenes novadā – realitāte vai mīts? Gulbenes rajona prokuratūras virsprokurors Aivars Circens uzskata, ka cilvēki droši vien neklusē par dotajiem/saņemtajiem kukuļiem, viņi stāsta citiem par savu pieredzi. Taču, ja gadījums nav oficiāli fiksēts, grūti pateikt, kas ir reāli, kas laika gaitā “piepušķots” un kas pilnībā izdomāts.
“Iespējams, nav nemaz tik daudz kukuļa izspiešanas gadījumu, drīzāk biežāk cilvēki paši piedāvā kukuli. Līdz ar to viņiem psiholoģiski šķiet, ka nav pamata par to ziņot. Kukuļdošana un kukuļņemšana no juridiskā viedokļa viennozīmīgi ir nelikumīgas darbības, taču, lai efektīvi varētu vērsties pret šādiem pārkāpumiem, likumos precīzāk būtu jādefinē, ko nozīmē, kur un kad piemērojami jēdzieni “dāvana”, “pateicība”, “kukulis”,” saka A.Circens. Divu gadu laikā Gulbenes rajona prokuratūras uzraudzībā nav nonācis neviens kriminālprocess par kukuļdošanu. Taču nevar teikt, ka vispār nav bijis tādu lietu, kurā apsūdzētās vai cietušās personas ir Gulbenes novada iedzīvotāji. Pirms dažiem gadiem šādas lietas, kuru pamatā ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktā izmeklēšana, uzraudzīja tikai Rīgas vai apgabala prokuratūra un tiesas prāvas notika apgabaltiesā.
Raksturīgi, ka līdz šim par kukuļņemšanu/došanu pie atbildības tika sauktas tikai valsts amatpersonas. Taču tagad sabiedrībā pieaugusi neiecietība par pateicības dāvanu pasniegšanu arī ārstiem un skolotājiem. Tāpēc pilnīgi iespējams, ka drīz sekos attiecīgas izmaiņas Krimināllikumā.
Pārāk nabagi kukuļdošanai
“Mēs, lauku cilvēki, neesam spējīgi kādam iedot kukuli. Nav tādu ienākumu! Turklāt, dodot kukuli, tāpat neko nevar panākt, nevar atrisināt problēmu ilgtermiņā,” saka Stāmerienas zemnieks Vilis Kļaviņš, kuru daudzi pazīst arī kā prasmīgu maizes cepēju un kandžas ekspertu. Viņš piebilst, ka laukos šodien arī vairs nedarbojas senāk ierastā “valūta” – alkohola pudele. Par tādu nieka kukuli neviens neko nevēlas izpalīdzēt.
“Lai laukos kāds dotu kukuli? Muļķības!” uzskata Rankas pagasta pārvaldes vadītājs Māris Jansons.
“Daudz nosaka personīgā pazīšanās. Nav nekad bijuši nekādi mājieni un nav bijis vajadzības dot kukuļus. Gulbenes novadā apgrozās mazas naudiņas, tāpēc šeit tas netikums nav tik globāls kā Rīgā,” atklāj uzņēmējs Aldis Dikmanis, kurš ir līdzīpašnieks vairākām uz Gaujas būvētām hidroelektrostacijām. Arī SIA “Konto” izpilddirektors Adrians Novokreščenihs saka, ka viņa dzīvē nav bijis gadījuma, kad kāds no viņa pieprasītu kukuli. Arī Litenes zemnieks un Gulbenes novada domes deputāts Gunārs Ciglis apgalvo, ka nekad nav saskāries ar kukuļdošanu vai ņemšanu. “Laikam neesmu tāds cilvēks, kuram kaut ko tādu varētu piedāvāt vai pieprasīt,” viņš smaida.
“Strādājot valsts darbā… Par kādiem kukuļiem var būt runa! Kāpēc riskēt ar savu darba vietu 10 vai 20 latu dēļ!? Un pēc tam cilvēki taču runā! Kā pēc tam var vispār strādāt un kaut ko izdarīt? Ja tā sāc, tad uzreiz jāiet projām,” uzskata Gulbenes novada būvvaldes vadītājs Jānis Ziemelis. Viņš uzsver – normatīvo aktu prasības būvniecībā ir striktas. Nevar kādam klientam grožus palaist vaļīgāk, jo pēc tam cits nāks un prasīs to pašu. Tāpēc pret visiem ir jāizturas vienādi. Būvvaldē kolēģu starpā tas esot pārrunāts.
Laba attieksme vai kukulis?
Gulbenes novada domes deputāts Dzintars Poļaks uzskata, ka reizēm kukuļošanu jauc ar labas attieksmes izrādīšanu cilvēku savstarpējā saskarsmē. “Ja jūs ejat pie cilvēka, kas jums palīdz, un aiznesat šokolādes tāfelīti, vai tā ir kukuļdošana? Nē? Bet ja torti aiznesat? Arī nē,” joko Dz.Poļaks. Viņaprāt, Gulbenes novadā kukuļošanas nav. Drīzāk šeit esot raksturīgi uzturēt labas savstarpējās attiecības, izpalīdzot, kad vajadzīgs. Piemēram, Dz.Poļaks tīri cilvēcīgi ir kādam palīdzējis, gādājot, lai garāmbraucot tiktu klāt pievesta kāda vajadzīga smilšu krava vai tiktu nogreiderēts kāds ceļa gals bieži vien nevis privāti, bet gan pašvaldībai, papildus samaksu par darbu neprasot.
“Kukuļdošanu klasiskajā nozīmē uzskatu par prastu un nepieņemamu uzvedību. Es neesmu kukuļus saņēmis vai devis citiem. Taču esmu saņēmis labus vārdus pats un arī pats esmu citiem tos teicis, dāvājis ziedus un konfektes. Es to neuzskatu par kukuļdošanu,” saka Gulbenes novada domes deputāts Raitis Apalups. Arī M.Jansons uzskata tāpat: “Pateicībā atnest iestādes darbiniekiem konfekšu kasti, tas nav kukulis. Ja patīk attieksme, par to pasaku paldies. Tas ir tikai normāli. Arī es tā esmu darījis.”
“Ja kāds man darījis labu, piemēram, ārstējis tuvinieku, man gribas pateikties par to, kaut arī cilvēks ir darījis tikai savu darbu un pildījis savu pienākumu,” saka atpūtas vietas “Zušu nams” īpašnieks Andrejs Musajevs. Viņa pieredze – dāmām vislabāk pateikties ar konfekšu kasti, vīriem – ar balzama pudeli. A.Musajevs uzskata, ka to, cik dārga būs dāvana un vai vispār būs, lielā mērā nosaka cilvēka mentalitāte. Slāvi ir dāsni, arī citu karstasinīgo Austrumu tautību pārstāvji. A.Musajevs novērojis, ka no latviešiem paši dāsnākie ir latgaļi, vidzemnieki jau mazāk dāsni, bet kurzemnieki – skopi “ārpus katras kritikas”.
Aktuāli vēl no Ķenča laikiem
“Var dot un var nedot dāvanu. Neviens it kā nepieprasa, taču vienreiz iedosi dāvanu, otrreiz ne ne un pēc tam redzēsi, ka attieksme nebūs tik laba,” no pieredzes saka A.Musajevs. Kādu kukuli dot? Šajā ziņā esot vajadzīga individuāla pieeja. Ne jau visi vēlas saņemt naudu. “Ļoti daudzi pie manis brauc pēc zušiem, kurus pēc tam dāvina tālāk. Garšīga, laba zivs ir lieliska dāvana. Turklāt visi zina, ka zuši maksā dārgi – aptuveni 30 latu kilogramā,” saka A.Musajevs.
“Tēma par kukuļiem ir tikpat sena kā pasaule. Kopš Ķenča laikiem tiek uzskatīts – kā smērēsi, tā brauksi. Dažs nāk ar sivēnu, lai kaut ko izsistu cauri, cits bez nekā, bet, kuram veiksies labāk, to redz tikai galā,” ironizē Dz.Poļaks, kurš uzsver – viņam pašam kā amatpersonai nekad nav piedāvāti kukuļi un kā uzņēmējam viņam tos nevajag. Pēc Dz.Poļaka domām, sabiedrībā ar kukuļiem var saskarties “pilnīgi visur, viss atkarīgs tikai no apjoma”. Tā ka sava taisnība tautas mēļošanā ir. “Nav dūmu bez uguns,” domā Dz.Poļaks.
A.Musajevs domā, ka šodien tāpat kā senāk lielākoties spiestā kārtā kukuļi nav jānes. “Parasti jau atklāti nepasaka, ka viņam jādod tik un tik. Ir, protams, gadījumi, kad pieprasa konkrētu summu, bet darīt to vai ne, tā ir katra paša izvēle. Ja negribi, nemaksā,” viņš bilst. Pēc A.Musajeva domām, cilvēki visbiežāk paši pamudina citus ņemt kukuļus. Tāpēc viņam neliekas ētiski, ja pēc tam kāds iet un ziņo, ka devis kādam naudu kā nelegālu atlīdzību par pakalpojumu.
Pret kukuļiem ar ētikas kodeksu
SIA “Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība” valdes locekle Alīda Vāne uzskata, ka kukuļošana ir aizvadīto padomju laiku mantojums. “Cilvēki uzskata – ja nedosim naudu, pret mums būs sliktāka attieksme. Ja tā ir, tad uzskatu, ka, piemēram, medicīnā tāds speciālists strādāt nevar,” viņa saka. Pati A.Vāne nekad neesot devusi kukuļus ne ceļa policistiem, ne ārstiem. Gan slimnīcā Balvos, gan Gulbenē visi darbinieki ir parakstījušies, ka pildīs uzņēmuma ētikas kodeksu, kurā viens no punktiem skan šādi: “Darbinieks atturas tieši vai netieši pieņemt jebkādas labvēlības jeb pateicības izpausmes, kas pielīdzināmas dāvanai no slimnīcas klientiem.”
Kā tad būt, ja pacients ārstam dāvina puķes? Vai neņemt? “Ja cilvēks atnes ziedus, kas plūkti paša dārzā vai burku ar medu no saviem bišu stropiem, tas vēl ir saprotami. Ir citādāk, ja pacients speciāli iet uz veikalu pirkt dāvanu ārstam. Ja nu tiešām kāds ļoti grib pateikties mediķim, ja liekas, ka šis speciālists izdarījis vairāk, nekā no viņa tiek prasīts, uzdāviniet viņam biļetes uz teātri vai operu, izdariet kaut ko skaistu, dvēselisku, izturoties kā pret cilvēku, nevis ārstu! Bet skriet uz slimnīcu ar “aploksni”, tas ir pazemojums gan tam, kurš dod, gan tam, kurš ņem,” uzskata A.Vāne. Gulbenes novada domes deputāts Intars Liepiņš uzskata, ka ir tikai viens veids, lai pārliecinātos, pastāv vai ne korupcija. “Pamēģiniet kādam iedot aploksni kaut vai ar 2 latiem tajā! Piemēram, slimnīcā. Tad jau redzēs!” viņš saka.
