Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā ir skatāmas divas savdabīgas, bet interesantas izstādes, kas ļauj apmeklētājam ieskatīties sendienu mantojumā.
Gulbenes Vēstures un mākslas muzejā ir skatāmas divas savdabīgas, bet interesantas izstādes, kas ļauj apmeklētājam ieskatīties sendienu mantojumā.
Vienā izstādē ir aplūkojamas Latgales segas. Šī izstāde ir no Latvijas etnogrāfiskā brīvdabas muzeja. Pirms diviem gadiem brīvdabas muzeja darbinieki rīkoja ekspedīciju uz Krāslavas novadu, jo tikai tajā pusē auž unikālas segas, izmantojot interesantas tehnikas. “Apmeklētājiem būs interesanti pavērot saistītos gobelēnus ar krāšņajām puķēm un ogām, kas ir neraksturīgi mūsu pusei, tajā pašā laikā ģeometriskajām segām var atrast līdzības,” stāsta muzeja krājumu glabātāja Irīna Zeibārte. Izstādes apmeklētājiem ir arī iespēja ielūkoties albumā, kurā dokumentēta ekspedīcija no tās pirmās līdz pēdējai dienai, kā arī noskatīties video – gan Latvijas televīzijas raidījuma “Klēts” ierakstu, kas veltīts šai ekspedīcijai, gan arī ekspedīcijas laikā uzfilmēto materiālu.
Otra izstāde “Fotogrāfs Ferdinands Knoks: Tirza. Aduliena. Virāne. Galgauska. 20.gadsimta 1.puse” ir tapusi sadarbībā ar Tirzas Attīstības biedrību. “Šajā izstādē redzamas fotogrāfijas, kas muzejā glabājušās jau 20 gadus, taču to lielākā daļa gadiem ilgi stāvējusi kā fotonegatīvi. Pirms vairākiem gadiem ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu sākām apjomīgu projektu, jo mums pieder Latvijas muzejos vislielākā stikla fotonegatīvu kolekcija. Projekta laikā negatīvi ar īpaša projektora palīdzību tika pārvērsti par pozitīviem. Pēc pāris simtiem negatīvu būsim pabeiguši skanēt visu vairāk nekā 14,5 tūkstošus lielo negatīvu kolekciju. Pēc glabāšanas laika un fotografēšanas vecuma vissenākā ir fotogrāfa F.Knoka negatīvu kolekcija, tieši tādēļ lielāka uzmanība izstādē tiek pievērsta viņa negatīvu kolekcijai. F.Knoks ir ļoti interesanta personība – kurlmēms fotogrāfs, kas fotografēja piecos pagastos – Tirzā, Galgauskā, Druvienā, Adulienā, Lizumā. Tirzas Attīstības biedrība pērn, gatavojoties Vispasaules tirzmaliešu saietam, vēlējās sev šādu bagātīgu fotoizstādi,” stāsta I.Zeibārte. Izstādē ir gandrīz 300 fotogrāfiju, bet tās nav tikai muzeja fotogrāfijas. Izstādē skatāma gan daļēja muzeja fotokaršu kolekcija, gan F.Knoka stikla fotonegatīvi, kā arī daži desmiti fotoreprodukciju, kas nāk no privātām kolekcijām. “Izstāde pērn tika atklāta Tirzas Attīstības biedrības namā, kur fotogrāfijās atpazina redzamos. Fotogrāfijās vairs nav redzamas tikai anonīmas sejas, mājas. Cilvēki tās ir atpazinuši. Uz Muzeju dienu (18.maijā) nolēmām, ka šis lepnums un bagātība mums jāparāda arī šeit, muzejā. Šī izstāde būs skatāma līdz jūlija beigām un pēc tam atkal dosies uz Tirzu, kur notiks Tirzas baznīcas jubilejas pasākums. Fotogrāfija pati par sevi ir vērtība, taču tās kļūst vēl vērtīgākas, ja tās ir apaugušas ar stāstu, ar leģendu, ar reālu cilvēku vārdiem un likteņiem, ar vietu nosaukumiem. Mēs ceram uz cilvēku palīdzību fotogrāfiju atpazīšanā,” saka muzeja krājumu glabātāja.
Lai izstāde nebūtu tik vienmuļa, fotogrāfijas ir sagrupētas pēc tēmām un katrai grupai ir pievienoti dažādi senie priekšmeti no muzeja krājumiem.
