Projektā: iegūst tehniku, kas palīdzēs paplašināt fotogrāfiju krājumus.
Projektā: iegūst tehniku, kas palīdzēs paplašināt fotogrāfiju krājumus
Pagājušajā gadā Gulbenes Vēstures un mākslas muzejam bijuši 12 053 apmeklētāji. Pēc ilgiem gadiem šis ir lielākais apmeklētāju skaits.
Pērn bijušas 14 izstādes, no tām visvairāk apmeklētas mednieku trofeju, gulbenieša Ģirta Jogura darbu, kā arī Latvijas Kara muzeja veidotā izstāde “Apbalvojumi latvietim. 19.gadsimta vidus – 21.gadsimts”.
Muzeja direktore Valda Vorza uzskata, ka pērn veiksmīgi paplašinājusies un daudzveidīgāka kļuvusi muzeja auditorija. To nodrošināja izstādes dažādām gaumēm. Izstāde “Latvijas basketbola vēsture” pulcēja 396 skatītājus, galvenokārt sportistus, kas ikdienā uz muzeju nāk reti. Vairāk nekā 400 cilvēku apmeklējuši izstādes par represijās cietušajiem un arī “Gulbene fotogrāfijās O.Priedīša skatījumā”. Par šīm izstādēm īpaši interesējās vecāka gadagājuma ļaudis. Koka rotaļlietas apskatīja 515 rajona bērni. Īpaša auditorija bija medību trofeju izstādei, kuru apmeklēja 855 interesenti, galvenokārt vīrieši spēka gados.
Ģirta Jogura darbus vērtēja 771 Gulbenes rajona iedzīvotājs. Uz izstādi galvenokārt nāca jaunieši, pat atkārtoti.
Par ekspozīciju “Latviešu apbalvojumi” interesējušies 1195 skatītāji.
Muzejā notiek arī vēstures stundas
“Muzejā veidojam dažādus seminārus skolu vēstures skolotājiem par izstāžu tematiem. Seminārus vada gan dažādu izstāžu veidotāji, gan arī muzeja speciālisti. Līdz ar to pedagogi ir ieinteresēti uz muzeju vest skolēnus, vadīt tur vēstures stundas,” secina V.Vorza.
Iedzīvotājiem ir iespējams izmantot arī neeksponētos muzeja krājumus. Nākotnē plānots, ka muzejiem būs izveidots kopkatalogs un Gulbenē jau būs iespējams uzzināt, kādus krājumus, piemēram, piedāvā Jelgavas muzejs. Pērn Gulbenes muzeja krājums papildināts ar dažādiem rajona iedzīvotāju sarūpētiem eksponātiem, kā arī ar Kultūrkapitāla fonda atbalstu krājumi papildināti ar gulbenietes Martas Baumanes apgleznoto šķīvju kolekciju.
Jaunā iekārta palīdz veidot unikālus foto. Pagājušajā gadā muzejs izstrādājis arī vērtīgu projektu par “Gulbenes Vēstures un mākslas muzeja stikla fotonegatīvu kolekcijas izpēti un atšifrēšanu”, tā rezultātā ir iegūts ļoti vērtīgs fotonegatīvu skenēšanai pielāgots skeneris, fotoapstrādes programma, datortehnika, kā arī divi slēdzami metāla skapji, jo noteikumi paredz, ka stikla negatīvi drīkst glabāties tikai ugunsdrošos metāla skapjos. Kultūrkapitāla fonds šim projektam piešķīra 2590 latus. Jau tagad ieskenēti vairāk nekā 800 stikla fotonegatīvi. “Jaunā programma ļauj restaurēt bojātus negatīvus, veidot fotomateriālus izstādēm. Līdz šim Gulbenes muzeja plašo stikla fotonegatīvu krājumu nevarēja izmantot pētnieciskiem nolūkiem. Ar jauno tehniku mēs varam uzlabot arī vecas fotogrāfijas,” saka V.Vorza.
Veic arī pētnieciskos darbus
Muzejā veic arī zinātniski pētniecisko darbu, kas balstās uz Gulbenes pilsētas un rajona vēstures pētniecību. Divas pagaidām apjomā lielākās tēmas ir “Lauksaimniecības biedrību darbība tagadējā Gulbenes rajona teritorijā 20. gadsimta sākumā”, ko veic restaurētāja Ilga Meijere, kā arī top pētījums par “Gulbenes slimnīcas vēsturi 19. gadsimta beigās līdz 2000. gadam”, ko pēta krājumu glabātāja Zane Biseniece.
