Tirzas pagastā 1902.gadā būvētajā, Indrānu dzimtai šobrīd piederošajā ēkā, kur savulaik atradies limonādes un zeltera ražošanas cehs, iecerēts iekārtot Jāņa Misiņa memoriālo istabu un pagastā apzināto seno darbarīku ekspozīciju.
Tirzas pagastā 1902.gadā būvētajā, Indrānu dzimtai šobrīd piederošajā ēkā, kur savulaik atradies limonādes un zeltera ražošanas cehs, iecerēts iekārtot Jāņa Misiņa memoriālo istabu un pagastā apzināto seno darbarīku ekspozīciju, kas pašlaik izvietota vairākās vietās.
“Ceram, ka mums izdosies vienoties ar ēkas mantiniekiem par tās pārdošanu, dāvināšanu vai vismaz iznomāšanu. Ir notikušas sarunas ar vienu no viņiem – Valmieras uzņēmēju Raimondu Indrānu, kas īpašumu pārdotu vai pat dāvinātu, bet jāņem vērā arī citu mantinieku domas, kuri savstarpēji vēl nevar vienoties,” stāsta Tirzas pamatskolas direktore Dzintra Ceriņa.
Ēkas pirmajā stāvā šodien rasta vieta zēnu darbmācības un mājturības kabinetam, kur uz nodarbībām pulcējas meitenes, bet otrā stāva telpās, kas ir remontējamas, novietotas
J.Misiņa mantas un senie amata rīki.
“Sākoties privatizācijai, J.Misiņa dzimtajām mājās pieteicās mantinieki, no kuriem lielākā daļa dzīvo ārzemēs. Pēc īpašuma atgūšanas neviens no viņiem dzīvot tajā negrasījās, arī ēku neuzturēja, tāpēc bijām nobažījušies, ka J.Misiņa lietas var pazust, un pārvedām uz pašreizējām telpām,” stāsta direktore.
Pēc Tirzas pašvaldības vienošanās ar kādu pagasta ģimeni, tai atļauts dzīvot un uzturēt kārtībā J.Misiņa “Krāces”, kur šobrīd vēl atrodas novadnieka piemineklis.
Dz.Ceriņa uzskata, ka starp Tirzas pamatskolu un J.Misiņu pastāv būtiska saikne, jo minētā pamatskola ir vienīgā, kur Grāmatnieks pavadījis skaitliski nedaudzās mācību stundas, jo zināšanas ieguvis pašmācībā. Šo saikni veido arī grāmatas, jo Tirzas pamatskolā savulaik atradušās vairāk nekā 100 grāmatas ar J.Misiņa grāmatzīmi, kas pazudušas vācu laikā, kad skolā bijis ierīkots kara hospitālis.
“Par uzdevumu uzskatām sistemātiski kontaktēties ar J.Misiņa radiniekiem, cerot, ka jau pavasarī Muzeja dienās varēsim visus aicināt uz piemiņas ekspozīcijas atklāšanu,” saka Dz.Ceriņa, uzskatot, ka izdevīgāka būtu ēkas pārdošana, nevis īres tiesību atvēlēšana. Ekspozīcijā varēs skatīt J.Misiņa mūzikas instrumentu, rakstāmgaldu, galdu ar marmora virsmu, lielo sienas pulksteni un mīkstās mēbeles, kā arī kumodi un grāmatu skapi. Ārpusē pie ēkas tad būs piestiprināta plāksne ar norādi, ka te atrodas minētā ekspozīcija.
“Savulaik, kad šī ēka vēl bija skolas īpašums, mēs te ierīkojām centralizētu ūdens padevi un iegādājām krāsni centrālapkures ierīkošanai. Ja tā atkal kļūs par likumīgu skolas īpašumu, tad veiksim ēkas sienu siltināšanu. Būs vajadzīgs finansējums, tāpēc esam gatavi izstrādāt dažādus projektus un iesniegt tos kādā fondā, līdz kāds ieinteresēts cilvēks ar tiem iepazīsies un atzīs, ka ir vērts atvēlēt naudu,” spriež mācību iestādes vadītāja.
