Pagājusī nedēļa ir pagājusi arī muzeju zīmē, jo visā mūsu novadā notika Muzeju nakts pasākumi. Šogad cilvēku atsaucība bijusi ļoti laba. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja direktore Valda Vorza informē, ka, piemēram, Stāmerienas pili, kur pagājušajā nedēļā tika iekārtota vērienīga ekspozīcija, veltīta mūsu izcilajam novadniekam gleznotājam Leo Svempam, Muzeju naktī apmeklējuši 234 cilvēki, bet muzeja “Klētī” pabijuši 532 apmeklētāji.
“Muzeja darbinieces bilda, ka visus pat neizdevies saskaitīt, bet kopā ekspozīcijas Stāmerienā un “Klētī” apmeklējuši 766 interesenti. Mani priecēja, ka informācija par ekspozīciju Stāmerienas pilī ir ļoti saistoša cilvēkiem. Arī vairāk nekā 200 apmeklētāji Stāmerienas pilī pirmajā Muzeju naktī pēc tās jaunās ekspozīcijas atvēršanas ir liels skaits. Savukārt “Klētī” tiem Gulbenes novada ieinteresētajiem amatniekiem, kas bija atbraukuši ar saviem darinājumiem, šie patiešām bija svētki. Arī Gulbenes suvenīru prezentācijas galds pašiem suvenīru gatavotājiem šķita svarīgs notikums. Viņi par šādu pirmo suvenīru galdu bija gandarīti. Arī apmeklētāji par suvenīriem bija ieinteresēti un izteica vēlmi tos iegādāties. “Mēs tikai turpinām to ceļu, lai “Klēts” dzīvotu. Mēs, muzejnieki, esam priecīgi par to, ko sasniedzām,” teica V.Vorza.
Kolorītais gleznotājs – Stāmerienas pilī
Stāmerienas pilī gleznotājam Leo Svempam veltītā ekspozīcija “Kolorītais Leo Svemps” pagājušajā piektdienā tika atklāta vērienīgi, piedaloties Gulbenes mūzikas skolas un mākslas skolas audzēkņiem un viņu pedagogiem, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja kolektīvam, ciemiņiem no Latvijas mākslas skolām un studijām un citiem interesentiem. Notika arī konkursa “Klusā daba ar zilo šķīvi” labāko darbu autoru sumināšana.
“Leo Svemps ir dzimis Beļavas pagasta “Vecbarānos” pirms 120 gadiem 19.jūlijā. Pirms daudziem gadiem Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejam bija filiāle Beļavā. Arī toreiz šajā ekspozīcijā aplūkojamie krājumi bija deponēti no Rundāles pils muzeja. Tuvojoties jubilejas gadam, mēs laikus sākām sazināties ar Rundāles pils muzeju, lai šo ekspozīciju veidotu Stāmerienā. Stāmerienā Leo brālim Nikolajam Svempam bija īpašums – Vārgaļu dzirnavas. Nikolajs pie sevis izmitināja arī abus vecākus, kuri ir apglabāti Stāmerienas kapsētā. Beļavas un Stāmerienas pagasts ir vieta, kur varam runāt par L.Svempa dzimtu,” atklāšanas pasākumā stāstīja V.Vorza.
Mākslinieks ir teicis, ka viņš nevēlas, lai viņa darbos justu sviedru smaku. “Tas nozīmē, ka tie nedrīkst būt samocīti. Es cenšos tos radīt brīvā iejūtas un tehnikas izpildījuma pludojumā. Ēnām un gaismām gleznā saskaņoti un līdzsvaroti jādzied kā labskanīgam korim,” bildis gleznotājs. Viņa darbos kolorītais krāšņums rada iespaidu, ka L.Svemps glezno tikai dārza lepnākos ziedus, lai gan līdzās rozei gleznās stājas arī rūgtenas asteres un laucinieciskās kliņģerītes. Mākslinieku saistījuši arī sausi, nokaltuši ziedi un pieticīgā salmu puķīte, tomēr daudz vairāk par pašu ziedu – tā forma un krāsa. To apliecina arī ekspozīcijā aplūkojamās sešas Gulbenes novada vēstures un mākslas muzeja krājumā esošās L.Svempa gleznas, kuras restaurējis sertificēts restaurators Kaspars Burvis.
Ekspozīcijā pils otrā stāva telpās ir aplūkojams L.Svempa molberts, krāsu kaste, galds, fraka, viņa sievas Mildas Baumanes – meistara vienīgās mūzas – kleitas un citi L.Svempa memoriālie priekšmeti.
“Es domāju, ka Stāmerienas pils ir nostājusies uz atdzimšanas ceļa, jo sākums jau ir labs. Vajag tikai visiem sadoties rokās un kaut ko darīt. Tikai tā jau senās pilis atdzimst. Kāpēc gan ne? Es arī labprāt šajā pilī skatītu savus darbus,” sacīja māksliniece Ilona Brekte. Ar viņu vienās domās bija arī liteniete Iveta Cigle. “Tagad vasarā uz šejieni būs iespējams atvest ciemiņus. Pils ir tikai soli pa solim jāatjauno, lai caurvējš neskraida,“ piebilda I.Cigle.
Ekspozīcijas atklāšana bija nozīmīga diena Solveigai Selgai un viņas vīram Jānim no Alūksnes novada Alsviķu pagasta, jo Solveigas tēvs – arī Jānis Selga – savulaik mācījies gleznošanu pie L.Svempa viņa mākslas studijā “Ziemeļblāzma” Rīgā. “Vīrs ir uzrakstījis grāmatu par manu tēvu, kurā ir stāstīts arī par L.Svempu. Pagājušajā gadā saņēmām Vidzemes plānošanas reģiona finansiālu atbalstu projektam par L.Svempa un viņa divu audzēkņu darbu salīdzinājumu. Mēs mēģinām uzturēt šo saikni ar mākslinieku, atklājot arī dažas aizkulises un precizējumus, kas saistās ar Svempu dzimtu. Šī pils ir piemērota izstādēm, bet tās restaurēšanu nevar atlikt uz kaut kādu laiku. Tas ir jādara jau tagad līdztekus. Paaudzes mainās, līdz ar tām mainās arī daudz kas cits. Gaidot, kamēr pils būs gatava, daudz kas būs pazudis un aizgājis nebūtībā,” uzskata Solveiga un Jānis Selgas.
