Ja Lizuma pils saimnieks barons fon Volfs šodien izstaigātu savu īpašumu, viņš būtu izbrīnīts par bērnu čalām, kas valda pilī, par simtgadīgajiem kokiem, kas ir senās pagātnes liecinieki, par kāpnēm, kas līdz mūsdienām glabā tūkstošiem gājēju soļu.
Ja Lizuma pils saimnieks barons fon Volfs šodien izstaigātu savu īpašumu, viņš būtu izbrīnīts par bērnu čalām, kas valda pilī, par simtgadīgajiem kokiem, kas ir senās pagātnes liecinieki, par kāpnēm, kas līdz mūsdienām glabā tūkstošiem gājēju soļu. Pārsteigts viņš būtu arī tad, ja vērtu durvis uz pils torni, kura trīs stāvos mājvietu radis Lizuma vidusskolas un pagasta muzejs.
Kas zina, varbūt, uzlūkojot senos priekšmetus, tieši te barons, arī pats būdams senās vēstures pārstāvis, justos vislabāk. Varbūt viņš tāpat kā senāk saklausītu orķestra spēlētās melodijas, jo savulaik mūziķi vienmēr paspēja pa šaurajām kāpnēm uzsteigties pils tornī, lai muzicētu barona un viņa dzimtas pārstāvju priekam, visiem dodoties pastaigā pa parku. Tomēr uzdrošinos apgalvot, ka lielākais gandarījums baronam būtu, ka pils ir neizpostīta un saglabājusies līdz mūsdienām.
“Muzeja sākums rodams 1968.gadā, kad Lizumā atzīmēja simts gadus kopš skolas nodibināšanas. Tad sākās aktīva materiālu vākšana par Lizuma vēsturi. Protams, muzejs ir izdzīvojis nodevas laikmetam – partizāniem, komjaunatnei un partijai,” stāsta Lizuma vidusskolas muzeja vadītāja skolotāja Solveiga Vilka.
Viņa ir viena no tiem skolas pedagogiem, kam Lizuma vēstures apzināšana nav pienākums ķeksīša dēļ. Skolotājas domas, darbi un nākotnes ieceres pieder muzejam. Regulāri rīkojot muzeja pēcpusdienas, viņa pratusi ieinteresēt apkārtējos, tāpēc šāgada pirmajā pasākumā vairāk nekā 40 pagasta cilvēki – regulārie muzeja pēcpusdienu apmeklētāji – saņēmuši aktīvista apliecību.
Vērtē ekspozīciju un pārliecību
“Deviņdesmitajos gados aktīvā materiālu vākšana pierima, jo ne vien Lizumā, bet arī daudzviet citur notika cilvēku uzskatu, ekspozīciju pārskate un pārdomāšana, lai izkristalizētu, kas katrā laikā bijis būtiskākais. Protams, mēs neko nelikvidējām, apzinoties, ka tā ir vēsture. 1997.gadā, gatavojoties atzīmēt 60. jubileju, kopš Lizuma vidusskola atrodas pilī, pārveidojām muzeja ekspozīciju,” stāsta S.Vilka.
Šobrīd muzejā apskatāma ekspozīcija, kas veidota sešus gadus. Būtiskas pārmaiņas notikušas pirmajā ekspozīciju telpā, kur apkopoti materiāli, kas stāsta par Lizuma pagastu, kā arī trešajā, kas atrodas pils torņa pašā augšā, kur izvietoti vēsturiski materiāli par konkrētām tēmām, kā arī seni Lizumā atrasti priekšmeti. Otrajā telpā, kas atvēlēta skolas vēsturei, ievērojamas izmaiņas nav notikušas. Solveiga stāsta, ka, lai izveidotu vienotu apkopojošu materiālu par konkrētu pagasta cilvēku vai notikumu, bijis vajadzīgs gads.
Pirmo gadu iesaistās akcijā
Lizuma vidusskolas muzejs pērn pirmo gadu iesaistījās akcijā “Apceļosim Latvijas muižas un pilis!”. Vadītāja to uzskata par veiksmīgu un salīdzina pēdējo gadu datus par pils apmeklētāju skaitu.
“Patīkami, ka Lizumu skatīt brauc aizvien vairāk interesentu. Ja pirms diviem gadiem tie bija apmēram 300 un pat 400 cilvēku, kad šķita, ka vairāk nav iespējams, tad aizvadītajā gadā mūs apciemoja 820 cilvēku. Viņu vidū bija skolas absolventi, ekskursanti, skolēnu un tūristu grupas. Konkrēts akcijas dalībnieku skaits bija 300. Katru gadu Lizumu apmeklē arī apmēram 20, 30 ārzemju viesi no Somijas, Anglijas, Vācijas, Amerikas un pat no Japānas,” stāsta Solveiga.
Tālos ciemiņus pārsteigusi Latvijas daba un seno celtņu pielietojums mūsdienās. Vadītāja lepojas, ka ziņas par Lizuma muzeju iespējams gūt internetā un šo iespēju izmanto aizvien vairāk cilvēku. Daudzi Latvijas apceļotāji bez iepriekšēja pieteikuma ierodas Lizumā, sakot, ka viņi vēlas skatīt visu interesanto un vienreizīgo.
Cilvēki pievēršas ceļošanai
Muzeja vadītāja pārliecinājusies, ka aizvien vairāk cilvēku vasarā vēlas apceļot Latviju, saprotot, ka ne vienmēr skaisto jādodas skatīt tālu aiz tās robežām.
“Ceļotāji ir dažādi. Tiekoties ar pensionāriem, saprotu, ka viņi gada garumā ir krājuši naudu, lai vasarā dodos vismaz vienā ekskursijā. Ceļo arī materiāli situēti cilvēki. Patīkami, ka viņu zinātkāre neaprobežojas tikai ar muzeja ekspozīciju, bet viņi vēlas uzzināt, kā Lizums dzīvo šodien – vai atgriežas jaunieši, vai cilvēkiem ir darbs un tamlīdzīgi. Daudziem ar pagastu saistās senas atmiņas, te rodami paziņas un draugi. Stāstām, ka te ražo konfektes “Gotiņa” un “Dimdiņu” kāpostus, ko iespējams nogaršot un iegādāties,” vadītāja ir gandarīta. Viņa atzīst, ka darbu muzejā raksturo saskarsme ar cilvēkiem, kas vienmēr ir patīkama.
Muzejā visam ir vērtība
Solveigai grūti izvēlēties vienu priekšmetu, fotogrāfiju vai biezos vākos apkopotu atmiņu stāstījumu, kas būtu muzeja lielākā vērtība. Tā te ir visam. Gan senajiem tenerifiem (rokdarbs, kas veidots, rakstu no smalkiem diegiem uzsienot uz dažādas formas pamatnes), gan vietējo mākslinieku darinātajām māla figūrām, gan fotogrāfijām.
“Uz muzeju bieži vien atvedam kaudzi makulatūras. To pārskatot, atrodam daudz interesanta. Piemēram, pirmās ziedojumu zīmes Brīvības piemineklim vai 1912.gada skolēna dienasgrāmatu, kurā ierakstīti ne vien mācību priekšmeti, bet arī himna “Dievs, sargi ķeizaru” un ķeizara ciltskoks, jo tolaik to vajadzēja zināt. Vai muzeja darbiniekiem tā nav vērtība?” vaicā vadītāja.
Muzejs ir saņēmis daudz dāvinājumu. “Pie mums nonāk arī to lizumniešu, kuri aizgājuši mūžībā, tuvinieku atvēlētie fotogrāfiju albumi un citas piemiņas lietas. Pārsteidzošs atklājums bija Jānis Sebris – vēstures faktu krājējs. Savdabīgs cilvēks ar agronoma izglītību, kurš pie savām mājām izveidojis dendroloģisko parku, kurā ir daudz reti sastopamu augu. Ne katrs to zina,” stāsta S.Vilka. Lai pētītu pagasta vēsturi, arī vidusskolas audzēkņi projektu nedēļās strādā pie konkrētas tēmas, kas saistīta ar pagasta notikumiem un cilvēkiem.
Piemērojas auditorijas interesēm
Labs ekskursijas vadītājs ir cilvēks, kurš prot “noturēt” cilvēku interesi un uzmanību, tāpēc muzeja darbinieces seko apmeklētāju noskaņojumam un interesēm. Ja ar ekspozīciju iepazīties ierodas vecmāmiņa ar vairākiem mazbērniem, kam fotogrāfiju aplūkošana šķiet garlaicīga, viņas, saistībā ar muzejā skatāmo, bērniem izdomā dažādas viņus interesējošas nodarbes. “Ikvienu muzeja apmeklētāju var piesaistīt ar knifu. Tas var būt interesants nostāsts, cilvēks, eksponāts vai līdzdarbošanās. Nav divu vienādu ekskursiju, tāpat kā divu vienādu cilvēku. Ir jāpamana, kurā brīdī viņiem acis sāk zibēt,” stāsta vadītāja un vedina apskatīt senās liecības, kas, izkārtotas noteiktā secībā, atklāj, kā mainījušies mācību priekšmeti un atzīmju sistēma skolā. Muzeja apmeklētāju interesi izraisa arī īpatnējs lukturis, kas kalpojis kā butaforija filmas “Kihnu Jens” uzņemšanas laikā, kurā galveno lomu spēlējis Kārlis Sebris.
Inventarizācija gaida nobeigumu
Muzejā ir iesākta, bet vēl nav pabeigta eksponātu inventarizācija. Solveiga sola, ka to noteikti paveikšot, jo perspektīvā muzejs gatavojas akreditācijai.
“Tas ir darbs, kas mūs sagaida tuvākā nākotnē. Šis process nav viegls. Ceram, ka pienāks laiks, kad viss tornis piederēs muzejam, bet tad jāizremontē vēl trīs tā stāvi. Remontam ir nepieciešami līdzekļi, kuru nekad visam nepietiek. Šogad esam iecerējuši iekārtot vienu jaunu pastāvīgu ekspozīciju un izveidot krāsainu bukletu par Lizuma pili. Gribam sakārtot arī seifu, kur savulaik, kad skolā bija militārās apmācības nodarbības, glabājās kalašņikova automāti. Seifā vislabāk atklājas pils senie mūri. Arī šogad ceram uz pagasta labvēlību, kas, cik vien iespējams, mums palīdz finansiāli. Arī šogad piedalīsimies akcijā, tāpēc nemitīgi jādomā, ar ko jaunu pārsteigt akcijas dalībniekus,” bilst vadītāja un joko, ka Lizuma pilī spokojas baronese. Ja neticot, lai pārliecinoties paši.
Izveido muzeja padomi
Muzeja padomi veido četri cilvēki – Solveiga Vilka, skolotāja Vaira Briede, Anna Ķerzuma un skolas bibliotekāre Zaiga Apinīte.
“Par padomes kodolu uzskatām Annu Ķerzumu, kura ilgus gadus ir nostrādājusi skolā, tāpēc praktiski pazīst gandrīz visus absolventus, kā arī cilvēkus, kas savulaik ir bijuši saistīti ar Lizumu. Uzskatām, ka personiskajam kontaktam vienmēr ir liela nozīme, jo tas ļauj ap sevi pulcēt daudz ļaužu. A.Ķerzumas darba tradīcijas tagad turpina viņas māsasmeita Vaira,” stāsta S.Vilka un piebilst, ka martā izdos arī kārtējo muzeja avīzi “Muzeja vēstis”, kas būs veltīts lizumnietim Vilim Zvaigznītim.
Lai iepazīšanās ar Lizuma pagastu neaprobežotos tikai ar muzeja apmeklējumu, vidusskolas audzēkņi izstrādājuši vairākus projektus par tūrisma maršrutiem Lizumā. Tūristiem iespējams apskatīt Apsīšu Jēkaba dzimtās mājās un izstaigāt viņa takas, gāršā piestājot pie lielā, pelēkā akmens ceļa malā, uzkāpjot netālajā pilskalnā. Vēl viens maršruts ir saistīts ar novadnieku gleznotāju Jāni Brekti un viņa dzimtajām mājām, kas ir vēsturiski nozīmīgas celtnes. Tajās mākslinieka meita Ilona Brekte ir iekārtojusi nelielu izstāžu zāli. Brektes gleznas ir apskatāmas arī Lizuma vecajās vējdzirnavās.
Mudina apzināt dzimto vietu
“Muzeju es saistu ar dzimtenes izjūtu. Ja cilvēkam ir mājas – vieta, kur viņam atgriezties, tad man par šīm mājām kaut kas ir jāzina, jo citādāk nebūs nekā tāda, kas mani tām piesaistīs, un es brīvi “plivināšos” pa pasauli, meklējot, kur ir labāk. Manuprāt, pareizāk ir apzināt vēsturi un atgriezties vietā, no kuras esi nācis, lai to veidotu labāku. Šis bija viens no pamatjautājumiem, ko uzdeva cilvēki, kuri brauca iepazīties ar Lizumu: “Vai pie jums atgriežas jaunieši?” Protams, process nav atkarīgs tikai no muzeja, bet kamēr mums ir skola un muzejs, tikmēr mēs dzīvojam,” saka S. Vilka.
***
Fakti
Lizuma pils un muižas centrs izveidots Johana Gotlība Ferdinanda fon Volfa laikā
(1830. – 1892.gads).
1836.gadā Lizuma muižu nopērk Oto Johans Gotlībs fon Volfs (1804. – 1959.gads).
Lizuma muižas pēdējais īpašnieks ir Heinrihs fon Volfs.
