Tas, ka esam īpatnēji, visiem ir skaidrs un zināms. Neviens nav pārsteigts par to, ka otrs saka – tam nu gan ir īpatnības. Normāli jau ir arī tas, ka īpatņi (viņi runā vienā valodā, kura ir īpatnēja tiem, kas to neprot) veido vienu tautu.
Tas, ka esam īpatnēji, visiem ir skaidrs un zināms. Neviens nav pārsteigts par to, ka otrs saka – tam nu gan ir īpatnības. Normāli jau ir arī tas, ka īpatņi (viņi runā vienā valodā, kura ir īpatnēja tiem, kas to neprot) veido vienu tautu.
Par latviešiem var teikt arī tā – tas homo sapiens nekad un ne ar ko nav apmierināts. Nekad, nu paraugieties paši – te par aukstu, te par karstu, te pārāk bieži līst lietus, te iestājies ilgstošs sausums (kādas nedēļas garumā). Te pīpē par daudz, te nesmēķē nemaz.
Likums “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” ir spēkā kopš 1.jūlija. Un atkal ir latvieši, kuri nav apmierināti – pašā likumā esot kļūdas, tā izpildīšanas kārtības pārbaude neko nedos. Un tā tālāk. Ir pat uzņēmēji, kuri gatavi iekārtot kafejnīcas smēķētājiem. Bet, ja es nepīpēju, kā es tur varēšu ieiet? Tā nebūs kaut kāda diskriminācija? Gan jau kāds neapmierinātais latvietis, kurš nekādā citā veidā nejūtas diskriminēts, saskatīs arī to.
Atgriežoties pie neapmierinātības ar aukstumu vai karstumu, jāatceras, ka tie tāpat kā lietus, vējš, saule rada tikai diskomfortu. Tas ir tikai diskomforts uz īsāku vai garāku laika sprīdi, bez slimībām, kuras rada tabakas dūmi. Arī tiem, kuriem diskomfortu izraisa dūmu smirdoņa.
Mūžīgi neapmierinātais var skaļi teikt – vai, kā viņš smird, cik daudz smirdīgu dūmu izdala viena degoša cigarete, cik daudz viņam krunku, kā tā pīpētāja mute smird. Jā, to nevar noliegt. Ir arī tā, kad saka – pīpē tepat, mans vīrs taču arī smēķē, tā smaka te jau ir.
Tikai – vai briesmīgākā nav tā pasīvā smēķēšana, ne pati smirdoņa? Skaļi jau var aizbildināties ar nepatīkamo smaku, bet smēķēšanas būtība ir tabakas dūmu ieelpošana caur muti. Dūmus ieelpo arī tas, kurš pīpētājam tajā brīdī ir blakus. Dūmi taču vispār varētu būt neredzami un bez nekādas smakas, bet ieelpotu otrs tik un tā. Un tad rodas lielāks risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām, dažādiem audzējiem, hronisku bronhītu. Mūžīgi neapmierinātais latvietis slimo pārāk daudz arī bez smēķēšanas. Un ir daļa neapmierināto, kuri uztraucas par dūmu radīto smaku, bet par to, ka viņi ir pasīvie smēķētāji, viņi pat neiedomājas. Pasīvos smēķētājus apdraud tās pašas slimības, kas draud aktīvajiem smēķētājiem.
Visi zina, ka smēķēšana ir viena liela atkarība, atkarība no nikotīna. Bet pasīvā smēķēšana rada arī pasīvu atkarību no tabakas, kurā ir arī tāds nikotīns.
Varētu minēt gudrus statiskas datus, bet mēs tāpat zinām, ka smēķētāju skaits ir ļoti liels un šim skaitlim nav vērojama tendence samazināties. Skaitļos parādās atklātie smēķētāji, tie, kuri neslēpjas un ne tikai sev atzīst, ka tādi ir. Bet pasīvie pīpētāji? Tad jau iznāk, ka visi pārēji iedzīvotāji ir pasīvi smēķētāji. Un, pašiem to nemaz neapzinoties, pasīvi atkarīgi no tabakas. Rupji. Iznāk, ka visa tauta ir atkarīga no tabakas. Tikai viens to apzinās un klusē, paciezdams visus apvainojumus un neērtības, bet otrs, nemaz neapzinādamies savu atkarību, skaļi bļaustās. Ir daži, pilnīgi vienalga, pasīvi vai aktīvi smēķētāji, kuri kaut kā mēģina samazināt cigaretes dūmu ietekmi uz citiem. Dūmu radīto smaku vien var izvēdināt, bet slimībām arī pietiek tikai ar vēdināšanu?
Mūžīgi neapmierinātajiem atkal ir slikti, ka tie nedaudzie izstrādājuši un ieviesuši likumu, kas tik daudzus neapmierina.
Lai samazinātu tabakas negatīvo iedarbību, varbūt vajadzētu pieņemt likumu, kurā noteikts, ka zīdainis no pirmās dienas mājās nevar ieelpot cigarešu dūmus. Tad gan tas smēķētāju skaitlis samazinātos un mazāk būtu mūžīgi neapmierināto pasīvo smēķētāju, kuri diemžēl nemaz neapzinās, ka tādi ir.
Gunta Leona (“Delfi”)
