Apgāds “Artava” pērn septembrī izdevis politiķa Aigara Jirgena dzeju krājumu “Tas nav vēl rudens”.
Apgāds “Artava” pērn septembrī izdevis politiķa Aigara Jirgena dzeju krājumu “Tas nav vēl rudens”. Uz tikšanos ar autoru Gulbenes bibliotēkā aicinām 23.novembrī pulksten 17.00. Pasākumā dziesmas izpildīs mūziķis Hardijs Madzulis.
Aigars Jirgens dzimis 1961.gadā Rīgā. Kā žurnālists strādājis preses izdevumos, bijis vairāku politisko organizāciju dalībnieks, Latvijas Pilsoņu kongresa priekšsēdētājs, šobrīd darbojas apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Ticis ievēlēts par 6.Saeimas deputātu, no 1996.gada septembra līdz 1998.gada aprīlim bijis Saeimas priekšsēdētāja biedrs.
Literārās dotības sācis apzināties jau skolas gados, kad kādai klases meitenei jūtas vēlējies izpaust vārsmās. Vēlāk ar literārās konsultantes Laimas Līvenas atlasi Aigara Jirgena dzejoļi publicēti avīzē “Padomju Jaunatne” un Cēsu rajona laikrakstā. Kā dzejnieks plašāk pazīstams kļuvis pēc grupas “Autobuss debesīs” diska “Logs puspavērts” iznākšanas, kurā iekļautas trīs dziesmas ar Aigara Jirgena vārdiem: “Kur slēpies tu”, “Kad migla”, “Ir tikai tveice”. Komponistam Imantam Kalniņam, strādājot pie projekta “Logs puspavērts”, šie dzejoļi pie viņa “atnākuši paši”, un itin viegli tapušas dziesmas. Arī I.Kalniņa dēls Kristiāns, grupas “Autobuss debesīs” solists, atzīst, ka izjustie un dvēseliskie dzejoļi ir īsti piemēroti dziedāšanai. Šī gada vasarā tapis klips dziesmai ar Aigara vārdiem “Ir tikai tveice”.
Pašam autoram tuva ir latviešu trīsdesmito gadu lirika – Aleksandra Čaka, Jāņa Grota, Austras Skujiņas, Jāņa Ziemeļnieka un citu dzejnieku darbi. Iespējams, tieši no viņiem Aigars Jirgens aizguvis romantisko, nedaudz sentimentālo stīgu, kas vibrē dziļi intīmās dvēseles izpausmēs un pārdzīvojumos viņa lirikā. Mīlestību autors meklē “sapņu azotē, kur glabāts dzirkstošs prieks” un iet cauri miglai “krēslas staros sagaidīt”. Aicina, ilgojas, sola, viļas, atceras. Krājumā lasām:
“Es atnākšu ciemos. Vēl pagaidi pagaidi mazuliet
un durvis baltajā ziedā neaizver ciet.
Man rokas ar rasu un kājas ar putekļiem,
bet ceļa pelēkais gurdums nebūs pie tiem.
Vien apvāršņa zilgme un miglas urdošais loks,
un pusnakts klusuma dziesma, kas drosmi zog.
Būs saulstaru smiekli un sārti uzaustošs rīts
kā veldzes avots gar ceļu, cerībā vīts.
Vēl mazuliet nātru, un tad es atnākšu viens,
pirms durvis baltajā ziedā aizvērsies ciet.”
Uz pasākumu īpaši aicināti lasītāju kluba “Rondo” dalībnieki, lai vakara turpinājumā kopīgi atskatītos uz kluba darbības pieciem gadiem. Iveta Krūmiņa, Gulbenes bibliotēkas lasītāju kluba “Rondo” vadītāja
