Šajā mācību gadā mūzikas un mākslas skolas kļuvušas par profesionālās ievirzes skolām. Līdz ar to visiem skolotājiem ir nepieciešama arī augstākā pedagoģiskā izglītība. “Ir mainījusies šo skolu būtība.
Šajā mācību gadā mūzikas un mākslas skolas kļuvušas par profesionālās ievirzes skolām. Līdz ar to visiem skolotājiem ir nepieciešama arī augstākā pedagoģiskā izglītība.
“Ir mainījusies šo skolu būtība. Neviens no pašvaldības vai valsts nevar domāt par šo skolu slēgšanu vai pielīdzināšanu interešu izglītības pulciņam. Kopš esam profesionālās ievirzes skolas, ir stabils pamats. Skolotājiem ir prasība pēc augstākās izglītības, bet Gulbenes mūzikas skolā tas problēmas nerada. Trīs pedagogi mācās neklātienē, trijiem ir vidējā speciālā izglītība, kā arī viņi apgūst profesionālās ievirzes kursus, kas, iespējams, atbildīs bakalaura programmai. Vēl joprojām nav noteiktas prasības, kādām jābūt, beidzot mūzikas skolu, bet es domāju, ka tās būs augstas. Un tā ir jābūt,” secina Gulbenes mūzikas skolas direktore Austra Veikšāne.
Arī Gulbenes mākslas skolas mācību daļas vadītāja Sandra Dikmane norāda, ka tagad ir ieguvēji. Interešu izglītības pulciņā nodarbības notiek tik bieži, cik pulciņa vadītājs vēlas. Skolā ir noteikta programma, noteikts stundu skaits, lai apgūtu vielu. Gulbenes mākslas skolā tās ir 12 stundas nedēļā.
“Radikālu pārmaiņu, kļūstot par profesionālās ievirzes skolu, nav. Finansējumu pedagogu algām saņem no Kultūras izglītības centra. Ir mainījies statuss. Tagad visiem skolotājiem, kas strādā ar bērniem mākslas skolā, ir nepieciešama mākslas un pedagoģiskā izglītība. Skolā visām skolotājām ir mākslas izglītība, tādēļ mācāmies par pedagogiem. Līdz septembrim ir jābūt pedagoģiskajai izglītībai vai ir jāturpina mācības,” norāda S. Dikmane.
Mākslas skolas absolvents saņem apliecību, tomēr vēl nav zināms, vai turpmāk tajā ierakstīs iegūto kvalifikāciju vai apstiprinājumu, ka bērns piecus gadus mācījies mākslas izglītības programmu. Līdz šim apliecība nedeva atvieglojumus, stājoties citās mākslas vidusskolās vai koledžās, tomēr S. Dikmane cer, ka turpmāk tā dos kādus papildu punktus iestājeksāmenos.
S. Dikmane kopā ar Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Valtu Kraukli apmeklēja semināru Valmierā, kurā sprieda par modernu mākslas izglītību un mākslas skolas un pilsētas sadarbību.
“Gulbenē esam dzirdējuši izteikumus, ka šāda veida skola nav vajadzīga. Mākslas skola negatavo mākslinieku, bet gan māca veidot projektu – iecerēt, izvirzīt mērķi un to realizēt. Tā dod vispusīgu, garīgu izglītību, attīsta intelektu. Nopietns pētījums liecina, ka ar Mākslas akadēmijas izglītību nav neviena bezdarbnieka – viņi spēj piemēroties apstākļiem,” norāda S. Dikmane.
Skola ir pašvaldības dibināta iestāde, un telpas uztur pilsētas dome. Viņa atzīst, ka Gulbenes mākslas skolas tās nav atbilstošas. Tomēr atrast citas nav vienkārši.
Skolā mācās 170 bērnu, tā atrodas sestajā stāvā. Turklāt skolotājiem un direktorei nav atsevišķa telpa, kur atpūsties starp stundām. Ja Valmierā bērnu darbus izvieto apskatei galerijā, tad Gulbenē izstādes apmeklē retais, kam iemesls ir sestais stāvs.
“Būtu jauki, ja būtu izstāžu telpa, kur izvietot skolēnu darbus,” iecerēs dalās S. Dikmane.
Skola vēlētos veidot pirmsskolas vecuma bērnu grupu, kas mācītos zīmēšanas iemaņas, nodrošināt pieaugušo izglītību, kā arī to bērnu apmācību, kas pēc mākslas skolas beigšanas vēl mācās vispārizglītojošās skolā, bet pēc tam vēlas saistīt dzīvi ar mākslu. Tās būtu pašapmaksas grupas. Tomēr iecere ir jāatliek, jo skolā nav telpu.
