Gulbeniete, mūsu mīļā māsa, atbildīga un atsaucīga kolēģe saviem kādreizējiem darbabiedriem “Gulbju aptiekā” – tāda bija Zenta Sarkane. Paldies visiem, kuri domās bija kopā ar mums, māsām, 8.decembrī pavadot mūsu mīļo Zentu mūžībā 89 gadu vecumā!
Atvadas skaisti un sirsnīgi noorganizēja viņas krustmeitas Ina un Antra. Ceremoniju vadīja luterāņu mācītājs gulbenietis Jānis Zvirgzdiņš. Tik labi ar Zentas būtību sasaucās bērēs skandētā Tirzmalietes dziesma “Ved mani, Dievs, un manas gaitas svētī”. Mīļi un patiesi skanēja vārdi, kas veltīti mūsu māsai. Par viņu mūža pēdējos godos no sirds rūpējušies arī Edgars un Madara, sagatavojot cienastu bēru dalībniekiem.
Zenta savas dzīves laikā bija uzticama savu vecāku ģimenei, mums, savām māsām, un vienlaikus viņa bija sabiedrības cilvēks. Viņa ir dzimusi Alūksnes pusē, Ilzenes pagastā, taču kopš jaunības līdz mūža nogalei par savu sauca Gulbeni. Ilgus gadus tika strādājusi par grāmatvedi “Gulbju aptiekā”. Vēl šodien draugi un radi atceras viņas organizētās ekskursijas. Atminas, ka viņa bija aktīvās atpūtas cienītāja – slidoja, slēpoja. Zenta prata skaisti svinēt jubilejas. Viņas istabās tagad skumst mūsu māsas sakrātā plašā bibliotēka. Grāmatu lasīšana bija Zentas kaislība. Viņa spēja vienas nakts laikā izlasīt retu eksemplāru, ja bija noteikts laika limits, – nezinām otru tik čaklu lasītāju. Viņa vienmēr pasūtīja laikrakstus un žurnālus, vienmēr bija lietas kursā par visu jaunāko Latvijā un pasaulē. Mūža nogalē viņa bija mūsu, savu māsu, acis, ausis, kājas un rokas, ja vajadzēja. Viņa vienmēr uzņēmās rūpes par savām māsām, radiniekiem. Varam apbrīnot viņas pacietību. Zenta bija ticīgs cilvēks, luterāne. Māsa gāja uz baznīcu visos laikos, dzīvoja kopsolī ar draudzi. Lai gaišs Zentas mūžības ceļš!
