Pasaules biržās naftas cenām laižoties lejup kā no slīdkalniņa, melnā zelta ieguvēju kartelim pārskatot no dzīlēm izpumpējamo vērtīgā produkta daudzumu (nevar taču baroni noliesēt!) un paaugstinoties ASV dolāra kursam, spraigumā pieņemas arī cīņa par lielvalsts nākamā vadītāja amatu.
Uzbrukuma teorija
Demokrātu partijas kandidātam Barakam Obamam reitingos vēl vairāk apsteidzot savu sāncensi republikāni Džonu Makeinu, radušās arī jaunas teorijas par to, kas varētu notikt, uzvarot vienam vai otram kandidātam. Piemēram, uz ASV viceprezidentes amatu tēmējošā republikāne Sāra Peilina izteikusies, ka par 2008.gada ietekmīgāko vīrieti atzītā Obamas uzvaras gadījumā Krievija nebaidīsies veikt militāru uzbrukumu Ukrainai. Politiķe savu pārliecību pamato ar kandidāta “neizlēmību” Gruzijas konflikta laikā. Varbūt arī jāatgādina, ka milzīgā lielvalsts astoņus gadus nodzīvojusi tāda prezidenta vadībā, kura intelekta koeficients novērtēts ļoti zemā līmenī…
Prasīja vai tomēr ne?
Lielbritānijas Konservatīvo partija iekūlusies skandālā saistībā ar tās politiķu sakariem ar Krievijas oligarhu Oļegu Deripasku, ar kuru piecas reizes ticies partijas kases turētājs. Sākotnēji izplatīta informācija, ka ar partiju saistīts “Rothschild” baņķieru dinastijas pārstāvis ierosinājis miljardieri ziedot torijiem, bet cits politiķu “kolektes” vācējs norādījis, ka Deripaskam piederošais Lielbritānijas uzņēmums ieinteresēts veikt šādus ziedojumus, turklāt bijusi pat runa par
50 000 mārciņu. Vēlāk gan partijā nolemts, ka pieņemt šādu ziedojumu nebūtu piedienīgi, un konservatīvie steidza noliegt, ka būtu lūgta kāda nauda. Lielbritānijas likumi paredz, ka politiskajām partijām drīkst ziedot tikai personas, kas iekļautas vēlētāju sarakstos, vai arī legāli britu uzņēmumi.
“Kodolpīle” aizlidojusi
Starptautiskās atomenerģijas aģentūras (IAEA) ģenerāldirektors Mohameds el Baradei beidzot kliedējis starptautiskās sabiedrības vairāku gadu bažas par iespējām, ka Irāna varētu izgatavot kodolieročus ar visām no tā izrietošajām sekām, skaidri un gaiši norādot – Teherāna joprojām ir tālu no kodolieroču radīšanas. Televīzijas intervijā el Baradei norādījis, ka šai valstij nav vajadzīgo pamata komponenšu, tajā skaitā kodolmateriāla, neapstrādāta, nebagātināta urāna, lai radītu kodolieročus, pat ja viņi izdomātu to darīt. “Pat ja viņi izlemtu rītdien izstāties no kodolieroču neizplatīšanas līguma, un pieļaut var visdažādākos attīstības scenārijus, arī tad mēs neredzēsim rītdien Irānu ar kodolieročiem,” uzsvēra IAEA līderis. Saspīlējumi saistībā ar Irānu pasaulē izraisījuši ne vienu vien naftas cenu lēcienu, un var tikai minēt, “no kurienes tam visam kājas aug”…
