Varbūt ne gluži kā “zaļi gurķi”, bet kā “baltas lapas”! Gandrīz vai tāds ir partijas “No sirds Latvijai” 20 deputātu kandidātu saraksts, kas iesniegts un apstiprināts Gulbenes novada domes 3.jūnija vēlēšanām. Šī partija pati pirmā iesniedza savu sarakstu novada vēlēšanu komitejā. Saraksts izgāja cauri visām pārbaudēm bez aizķeršanās. Tajā nav ne bijušo čekistu, ne jelkad krimināli sodītu personu. Vai tas nozīmē, ka uz kandidātu sirdsapziņas nav nekādu grēku un vēlētājiem viņiem nav itin nekā, ko pārmest?
Cilvēki ar labu vai sliktu pieredzi un ar sirdsapziņu
“Mēs neesam “zaļie gurķi”, esam cilvēki ar pieredzi,” “Dzirkstelei” saka Anatolijs Savickis, kurš “No sirds Latvijai” kandidātu sarakstā novada domes vēlēšanām ir otrais. Viņš uzsver – šajā sarakstā ir cilvēki, kuriem sirdsapziņa neļautu kandidēt, ja kāds no viņiem būtu bijis krimināli sodīts.
A.Savicki daudzi pazīst un augstu vērtē kā novada vēstures un mākslas muzeja vēstures nodaļas vadītāju, ir arī agrāk darbojies pilsētas bāriņtiesas sastāvā. Ne viens vien “Dzirksteles” lasītājs ir paudis izbrīnu, kāpēc A.Savickis šīs partijas kandidātu sarakstā nav ar pirmo kārtas numuru. Šo vietu ieņem Larisa Cīrule. Viņa ir pedagoģijas maģistre, Gulbenes sporta centra lietvede un pasākumu organizatore, biedrības “Gulbenes Kikboksa. Spēkavīru. Pauerliftinga.” sporta kluba valdes locekle. Aptaujātie pārējie šīs partijas deputātu kandidāti “Dzirkstelei” saka – L.Cīrule bija pirmā pie “No sirds Latvijai” Gulbenes nodaļas izveides un kļuva par tās vadītāju. Viņa arī sapulcināja ap sevi pārējos domubiedrus. Tas, ka viņa kandidātu sarakstā ir pirmā, esot pats par sevi saprotams. “Mūsu partijas deputātu kandidāti atšķiras ar citādu domāšanu. Nepakļaujamies stereotipiem. Mums nav svarīgi, kādu vietu katrs no mums ieņem sarakstā. Vēlētāji balsojot paši mūs sarindos,” “Dzirkstelei” saka Mārtiņš Bogdans, kurš “No sirds Latvijai” deputātu kandidātu sarakstā ir ceturtais. Viņš sešus gadus ir strādājis par juristu novada domē, šobrīd Ziemeļaustrumu reģionālās Lauksaimniecības pārvaldē veic klientu apkalpošanas un administratīvās daļas vadītāja pienākumus.
“No sirds Latvijai” no citu partiju deputātu kandidātiem atšķiras ar to, ka neviens no viņiem sniegtajās ziņās par sevi nav norādījis tautību. Kā sarunājuši! Nē, tā neesot, nekādas savstarpējas norunas nav. Tā “Dzirkstelei” apgalvo gan M.Bogdans, gan Jevgēnija Kallase (SIA “Gulbenes viesnīca” valdes locekle), kura no šā saraksta kandidē kā septītā. “Esmu pieslējusies jauniešu sarakstam. Jaunie cilvēki domā pilnīgi citādāk nekā vecā paaudze. Ļoti to jūtu un pati iespaidojos,” saka J.Kallase un savas partijas biedrus raksturo kā globalizācijas laikmeta pārstāvjus. J.Kallasei gan “Dzirksteles” lasītāji pārmet viņas ieguldījumu lapsu fermas likvidācijā Beļavas pagasta Letēs. “Nav taisnība. Es vadīju lapsu fermu, kad tā vēl piederēja centrālajai savienībai “Turība” un bija peļņu nesoša. Kad ferma tika pārdota, es tur vairs nestrādāju. Jaunie īpašnieki kādu laiku turēja lapsas, bet tad 2010.gadā apturēja fermas darbību,” stāsta J.Kallase.
Vēlētāji ir pamanījuši kandidātu sarakstā arī bijušo novada domes izpilddirektori Sarmīti Krišāni, kuru šajā sasaukumā tā arī sabiedrībai nesaprastu iemeslu dēļ deputāti vispirms atbrīvoja no amata, bet pēc tam ar rajona tiesas lēmumu atjaunoja amatā, taču S.Krišāne pēc tam pati iesniedza atlūgumu. ”No sirds Latvijai” kandidātu sarakstā viņa ir pēdējā – divdesmitā. S.Krišāne šobrīd strādā Rīgā Nodarbinātības valsts aģentūras Eiropas struktūrfonda departamentā un ir projekta “Atbalsts ilgākam darba mūžam” vecākā ekonomiste. Viņai ir maģistres grāds ekonomikā. “Dzirkstelei” S.Krišāne saka – viņa nav partijas “No sirds Latvijai” biedre, taču simpatizē tai. Par kandidēšanu novada domes vēlēšanās S.Krišāne saka: “Mani palūdza. Es teicu – ja no manis ir kāds labums, tad esmu ar mieru! Varbūt ir kaut kāda zemapziņas vēlme… Varbūt kaut kas politiskajā situācijā mainīsies. Es uzskatu, ka ir jānotiek paaudžu maiņai. Jaunajiem ir jānāk iekšā politikā.”
Trešā persona “No sirds Latvijai” kandidātu sarakstā novada domes vēlēšanām ir Sintija Gineviča. Vēlētāji piefiksējuši, ka viņa ir strādājusi šobrīd maksātnespējīgajā SIA “Energo pārvalde”, kas no vairāku daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem novadā iekasēja apsaimniekošanas maksu, kura mistiski pazuda. S.Gineviča “Dzirkstelei” saka, ka šajā uzņēmumā ir bijusi darba ņēmēja, strādājusi par nekustamā īpašuma pārvaldnieci. Kad firma strauji sāka tuvoties maksātnespējai, S.Gineviča ir devusies bērna kopšanas atvaļinājumā un pati pēc savas vēlēšanās pametusi šo darbavietu. Šobrīd viņa vēl auklē mazo un nekur nestrādā. Viņai ir maģistres grāds būvuzņēmējdarbībā un nekustamā īpašumā vadīšana.
Izvēlas pārmaiņu atslēgvārdu, bet kā pamato?
A.Savickis partijas “No sirds Latvijai” piedāvātās pārmaiņas vietējā politikā redz caur paaudžu maiņu. Tas būšot cits redzējums, citi mērķi, cits to sasniegšanas veids. “Vajadzētu virzīties uz priekšu drusciņ ātrāk. Vajadzētu ātrāk pieņemt lēmumus. Nekavēties uz vietas! Nebaidīties pieņemt lēmumus! Mēs visi esam pieraduši gaidīt garā rindā, kritizēt citus, gaidīt, kad kāds izdarīs, un pēc tam no malas kritizējam, pārmetam, ka nav izdarīts vai slikti ir izdarīts. Līdz šim novadā ir lietas, kuras, kā es uzskatu, ir izdarītas ļoti negodīgi, nepareizi. Es būtu darījis citādāk. Pietiek distancēties, ir jāuzņemas atbildība. Uzskatu, ka ir jāveido komanda, kas var strādāt novada labā un pieņemt lēmumus, kas ilgtermiņā ietekmē attīstību. Lai nebūtu tā, ka viens cilvēks izlemj un viss notiek. Ir jādara kopā,” saka A.Savickis. Viņa arguments: “Es dzīvoju Gulbenē, šeit dzīvo mana ģimene. Man ir svarīgi, lai Gulbene attīstītos.” A.Savickis gan izvairās “Dzirkstelei” precizēt, kas tās ir par lietām, kuras novadā līdz šim ir izdarītas negodīgi vai nepareizi. Varbūt nevēlas norādīt?
A.Savickim neesot tuvas depresīvas noskaņas par to, ka novads nav un nebūs vieta, kur grib dzīvot jaunieši, jaunās ģimenes. “Nupat piedalījos diskusijā “Vidzemes televīzijā”, kur izskanēja frāze, ka katru gadu novads zaudē 100 cilvēkus. Bet kāpēc mēs viņus zaudējam? Par to ir stāsts!” uzsver A.Savickis.
Gan viņš, gan S.Gineviča uzskata, ka jaunajiem cilvēkiem Gulbenē ir maz iespēju organizētai brīvā laika pavadīšanai. “Gribas redzēt pilsētu, novadu tādu, kur jauniešiem piektdienas vai sestdienas vakarā nav jādomā, ko darīt, kur doties. Vajag vairāk dažādu aktivitāšu, izklaides vietas. Kāpēc mēs braucam baudīt pasākumus Madonā un Alūksnē? Kāpēc mums ir jādodas ārpus sava novada?” saka S.Gineviča. Viņa uzsver, ka “No sirds Latvijai” deputātu kandidātu saraksta cilvēki ir gatavi paši darboties, dot savu ieguldījumu šajā ziņā. Tas jau tiekot darīts. Piemēram, S.Ginevičas dzīvesbiedrs Jānis Ginevičs, kurš kandidē ar divpadsmito numuru, pagājušajā gadā ir kļuvis par spēka pārbaudes sporta sacensību organizētāju. S.Gineviča domā, ka Gulbenē noteikti vajag brīvdabas estrādi.
L.Cīrule uzskata, ka jau vairāku gadu periodā novads atrodas stagnācijā, vēlētāju cerības nav attaisnojušās, tāpēc vajadzīgas uz attīstību vērstas pārmaiņas. Kā to var panākt? “Strādājot, risinot jautājumus, nevis atliekot malā ar vārdiem, ka nav finansējuma vai iespēju. Visu var. Ir tikai jāgrib. Ja sabiedrība mums dos iespēju sevi pierādīt, mēs to izdarīsim. Negribas tukši runāt. Darīsim. Pēc tam lai sabiedrība spriež, ir vai nav notikušas pārmaiņas,” viņa saka.
Runājot par jaunu darba vietu radīšanu novadā, viņa prāto, ka pašvaldības iespējas ir ierobežotas. Vienīgā iespēja esot turpināt veidot infrastruktūru, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu. Svarīgi esot arī vilināt uzņēmējus uz novadu, noturēt viņus šeit. Tieši un tikai tas varot sekmēt novada ekonomisko uzplaukumu. Svarīga arī gudra un stratēģiski pareiza pašvaldības budžeta naudas sadale!
L.Cīrule uzsver, ka šobrīd novada domes komunikācija ar sabiedrību ir zemā līmenī. “To saka daudzi, cilvēkiem mūsu novadā ir maz iespēju izteikt viedokli. Viņi vēlas būt uzklausīti. Ir par maz informācijas no novada domes puses. Cilvēki grib dzirdēt, kas ir darīts, kas tiek plānots, kas nav izdevies. Pašvaldībai sabiedrība ir jāinformē! Mūsu partijas piedāvājums – pašvaldības darbiniekiem regulāri jātiekas ar dažādām iedzīvotāju grupām. Nepietiek tikai parunāties. Visi priekšlikumi ir jāapkopo un jāsagatavo paliekošā un publiski pieejamā dokumentā. Pašlaik šādas prakses nav,” klāsta L.Cīrule.
J.Kallase savu vīziju par Gulbeni izsaka tā: “Lai mūsu pilsēta plaukst un zied!” Ar sarūgtinājumu viņa runā par to, ka pamazām Gulbene noplicinās, tajā tukšas kļūst ēkas, kurās vēl nesen bija bankas, veikali, iestādes. J.Kallase uzskata, ka novada dome līdz šim par maz darījusi dažādu sakaru veidošanā un nostiprināšanā, lai nostiprinātu Gulbeni kā ekonomiski spēcīgu centru ar dažādiem pakalpojumiem, kas nepieciešami iedzīvotājiem. “Kāpēc dome necīnās?” neizpratnē ir J.Kallase. Ar labu vārdu viņa piemin Nikolaju Stepanovu, kurš sāka vadīt vietējo pašvaldību šajā sasaukumā, bet pēc tam no viņa šo pienākumu pārņēma Andris Apinītis. N.Stepanovs bijis cilvēks, kurš, izraidīts no viena Rīgas kabineta, devās uz nākamo un panāca savu. Tagadējā vadība tā neprotot rīkoties. Rezultātā Gulbene kā reģionālas nozīmes centrs pamazām tiekot iznīcināts. “Gribas, lai pilsētā būtu dzīvība, lai cilvēki paliktu Gulbenē, lai nebrauktu projām,” saka J.Kallase. Viņa nesaprot, kāpēc A.Apinītim un novada domes izpilddirektorei Gunai Švikai bija šogad jābrauc piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumā Maltā. Pat pēc nesenā novada vadības brauciena uz Pleskavu sabiedrība neesot sagaidījusi nekādas pozitīvas ziņas par tur iedibinātajiem sakariem, kas perspektīvā varētu dot labumu Gulbenei un novadam.
“Agrāk bieži uz Gulbeni brauca ministri. Bet tagad? Kas vispār notiek?! Dienas laikā eju pa ielu – pretī nāk vieni pensionāri! Sāp sirds par Gulbeni. Manā viesnīcā dzīvo celtnieki no Lietuvas, kuri strādā būvobjektā Lizumā. Kāpēc tur nevarētu strādāt vietējie celtnieki? No viņiem arī varētu pēc tam paprasīt atbildību, ja kaut kas nebūtu izdarīts tā, kā vajag. Vai no lietuviešiem paprasīs?” prāto J.Kallase.
“Daudzi saka, ko gan varēs novada domē izdarīt tāda jauna partija, ka saņems, piemēram, tikai vienu deputāta mandātu. Nav pamata pesimismam! Loģiski domājošs cilvēks ar spēcīgiem argumentiem liks citiem sevī ieklausīties,” saka M.Bogdans. Viņš uzskata, ka deputātu darbs neveidojas tikai no lielām lietām un grandioziem lēmumiem, bet arī no ikdienišķu sadzīvisku nebūšanu risināšanas. Tieši to no deputātiem bieži vien gaida vēlētāji! “Reizēm problēmas risināšana neprasa lielus naudas ieguldījumus. Vajag tikai gribēšanu risināt,” uzskata M.Bogdans.
Žurnālista komentārs
“No sirds Latvijai” sludina pārmaiņas, jaunas vēsmas Gulbenes novada iedzīvotājiem. Jā, nenoliedzami jauniem cilvēkiem ir kaut kāds potenciāls un labā griba! Bet kā “No sirds Latvijai” cer panākt novada attīstību, tā arī pagaidām nesapratu – ne no programmas, ne arī no atbildēm uz “Dzirksteles” jautājumiem, jā, tās izceļas vienīgi ar entuziasmu.
Bet mājasdarbu laikam jaunie politiķi nav izpildījuši. Nu, piemēram, “No sirds Latvijai” cer pieturēt jaunās ģimenes novadā ar dzimšanas pabalsta paaugstināšanu. Nav jau noslēpums, cik te ir deklarējušies jaunieši, kuri sen strādā Rīgā vai vēl kur citur. Protams, jaunie ļaudis piereģistrēs te mazuli, padzīvos pie vecākiem pāris mēnešus un prom būs. Vēl viena problēma – ir pietiekami daudz deģenerējušos ļautiņu mūsu novadā, kas var izdomāt sākt ražot bērnus pabalsta dēļ. Diezgan naivi cerēt, ka pabalsta palielināšana dos gaidīto efektu ilgtermiņā. Galvenais taču, lai pieturētu ģimenes, ir darbavietas. Politiķiem par svarīgāko mērķi būtu jāuzstāda potenciālo darba devēju piesaistīšana, bet par to programmas sadaļā “Tautsaimniecība” gandrīz nav ne vārda. Vienīgi programmā minēts, ka uzņēmējiem tiks piešķirtas nekustamā īpašuma nodokļa atlaides. Kā veicināt darba vietu radīšanu? L.Cīrule saka, ka ir ierobežotas iespējas. Tā nav atbilde, ko es gaidu kā vēlētājs. Pirms kāda laika pašvaldībā teica, ka nav jāmeklē arī ģimenes ārsti, bet pēc tam saprata, ka jāmeklē gan, un arī atrada.
Ir sajūta, ka jaunie politiķi pārmaiņas grib, vienkārši naudu pārliekot no viena katla citā. Kur tad ir tās svaigās un progresīvās idejas, plašāks skatījums, reāli nospraustie mērķi un veicamie darbi, lai veicinātu novada augšupeju? Programmā lasām to pašu, ko jau neskaitāmas reizes esam lasījuši. Tie ir tie paši vecie teksti, ko partijas izmanto gadiem. Lai ko teiktu jaunie politiķi, arī “No sirds Latvijai” vismaz pagaidām to jauno ideju, kā mainīt dzīvi mūsu novadā, nav.
Starp citu, svarīgu lietu piemin kandidāte Jevgēnija Kallase, par ko būtu jācīnās ievēlētajiem deputātiem. Tas ir – visādos veidos lobēt valdībā un Saeimā Gulbenes novadu, nemitīgi atgādināt un cīnīties par Latvijas vienmērīgu attīstību, kas ļautu izdzīvot arī nomalēm. Tas patiesi pēc Nikolaja Stepanova vairs neizdodas nevienam līderim. Vai tāds līderis ir “No sirds Latvijai” sarakstā? Šobrīd nav. Lai izdodas tādu partijai izveidot un neizšķīst sīkumos!
– Ginta Alberte, “Dzirksteles” galvenā redaktore
Tautas balss
Esmu izlasījis partijas “No sirds Latvijai” priekšvēlēšanu programmu. Es tur saskatīju tikai vispārīgu, izplūdušu izklāstu bez konkrētības. Tikai esot jāķeras un jādara, bet kas?! Varbūt to var izskaidrot ar politiskās pieredzes trūkumu? Ar neprasmi formulēt domas un “liet ūdeni”, kā to prot citas partijas. Ne tikai. Kas notiks, ja “No sirds Latvijai” tiks pie varas un tiešām būs kaut kas jādara? Jā, programmā partijas deputātu kandidāti sevi pozicionē kā darītājus. Taču līdz šim vārdi ne vienmēr gājuši kopā ar darbiem. Man ir bijusi darīšana ar saraksta līderi, novada sporta centra darbinieci Larisu Cīruli, kad es viņai lūdzu pieteikt novada sporta veterānu komandu valsts sacensībām. Viņas atbilde bija: “Man tas nav jādara.” Uzskatu – lai kandidētu vēlēšanās, vispirms ir jābūt sava novada patriotam! Ja tā nav, nekas nevar sanākt. Man šīs partijas deputātu kandidātu sarakstu gribas tā arī dēvēt par – “man tas nav jādara”.
Partija kritizē līdz šim novadā darīto un nedarīto, bet pati nepiedāvā neko. Kā sekmēs ekonomisko izaugsmi, kā domā radīt jaunas darba vietas? Nav nekāda skatījuma. Vai arī ir skatījums – “man tas nav jādara”. Nav darītāji vai nezina, ko darīt? Gatavi tikai dusēt uz iepriekšējos pašvaldības sasaukumos padarītā lauriem? Grūti spriest. Vēl man liekas, ka gan šīs partijas, gan citu partiju deputātu kandidātu sarakstos ir varbūt pat par daudz sportistu. Dažam labam politikā nav ko meklēt. Lai sporto!
– Gunārs Rubenis, sporta veterāns
Palasot partijas “No sirds Latvijai” priekšvēlēšanu programmu Gulbenes novada domes vēlēšanām, secinājums ir viens – tur nav nekā nedzirdēta. Ja kāds no šī saraksta kandidātiem iekļūs domē, viņam būs visas iespējas parādīt sevi. Kritizēt citus jau ir viegli, taču kas zina, kā būs turpmāk. Ne par vienu cilvēku nevar iepriekš galvot, kā viņš rīkosies konkrētā situācijā. Kamēr neesi pats tajā “virtuvē” iekšā, ir viegli dot solījumus. Pēc tam izrādās, ka ir grūti aizstāvēt viedokli, jo ir jārēķinās ar citiem. Tomēr ir balsošana un jānonāk pie vienota lēmuma. Un tad ir tā dilemma – solīja, bet neizdarīja. Partijai ir vispusīgs, varētu pat teikt – plaša profila kandidātu sastāvs. Tas ir pozitīvi un pat daudzsološi.
– Gunita Zvirgzdiņa, Gulbenes uzņēmēja
