Izanalizēti pagājušie dziesmu svētki. Atklātas vairākas kļūdas, kuras nākamajos svētkos noteikti nevajadzētu pieļaut.
Izanalizēti pagājušie dziesmu svētki. Atklātas vairākas kļūdas, kuras nākamajos svētkos noteikti nevajadzētu pieļaut. Turklāt joprojām aktuāls paliek jautājums, vai kora dziedāšana pastāvēs arī nāktonē.
Konferencē “Ceļš uz dziesmu svētkiem”, ko organizēja Dziesmu svētku aģentūra un Tautas mākslas centrs, analizēja pagājušos dziesmu svētkus. Tajā piedalījās arī Gulbenes mūzikas skolas direktore Austra Veikšāne.
Pārmetumi par svētkiem
Iepriekšējo svētku organizatori ir saņēmuši daudz pārmetumu. Lielāko – par sieviešu un vīru koru koncertu “Teiksma par latvieti”. Ideju un saturu par latvieša izaugsmi no senajiem laikiem līdz mūsdienām varēja atklāt ar spilgtākiem, emocionālākiem un gaišākiem skaņdarbiem. “Koncerts bija nomācošs, turklāt tā laikā uz ekrāna rādīja kadrus, kurus ieraugot, bija jāsatrūkstas. Piemēram, Staļinu un pakārtu cilvēku. Domāju, ka svētkos nebija vajadzīgi šādi tēli,” spriež A.Veikšāne.
Pārmetumi saņemti arī par jaukto koru koncertu, kura repertuārā bija sarežģītas dziesmas, jaundarbi un pirmatskaņojumi. “Diriģenti uzsvēra, ka dziesmu svētkos nedrīkst būt pirmatskaņojumi. Nedrīkst pieļaut, ka svētkos skan iepriekš nepārbaudīts darbs. Agrāk pirms svētkiem notika skolotāju koru salidojums. Tā bija laboratorija, kur pārbaudīja jaundarbu vai ieteikto veco klasikas darbu. Ja skolotāju kori varēja nodziedāt, tad skaņdarbu piedāvāja dziesmu svētkiem. Tagad skolotāju koru kustība ir pārtraukta. Speciālisti arī jautāja, vai pagājušajiem dziesmu svētkiem veidotās tautasdziesmu apdares bija veikuši profesionālākie un lielāku pieredzi guvušie komponisti,” stāsta A.Veikšāne.
Pārmetumus saņēma arī svētku gājiena režisors Uģis Brikmanis. Gājienam bija izraudzītas bruģētas ielas, līdz ar to svētku dalībniecēm nācās uztraukties, lai nenolūztu papēži. Turklāt gājiens ildzis piecas līdz sešas stundas, tādēļ Valsts prezidente un virsdiriģenti bijuši pārguruši pēc tik garas apsveicināšanās ar svētku dalībniekiem.
Tā kā dziesmu svētki ir iekļauti UNESCO kā liela kultūras vērtība, svētki nākotnē būs, un valsts to organizēšanai piešķirs līdzekļus. Vēl grūti vienoties par to, kādam jābūt dziesmu svētku ciklam, vai jāsaglabā piecu gadu cikls, kas esot padomju laiku izdomājums.
“Arī Mežaparka estrāde kļuvusi veca, nepiemērota mūsdienu svētkiem un neskanīga. Izskanēja viedoklis, ka nākamreiz dziesmu svētki būtu jārīko ārpus Rīgas. Bet tad tie būtu novadu svētki! Ir jāsaglabā tas, ka kori sabrauc Rīgā un dziesmas skan Mežaparka estrādē, kas gan ir jārekonstruē,” saka A.Veikšāne.
Koru nozarei būs sava padome
Tautas mākslas centrā ir tikai viena speciāliste, kas atbildīga par koru nozari Latvijā.
Vēl šobrīd nav nosaukta skates obligātā dziesma vai skates repertuārs. 24.aprīlī notiks Gulbenes rajona koru skate. “Padarītais jāatrāda, lai mazo, niecīgo daļiņu no mērķdotācijām (valsts naudas) varēt saņemt kolektīvu vadītāji. Tautas mākslas centrā nav koordinatora. Nolemts, ka veidos koru nozares padomi, kurā būs kordiriģenti, komponisti, kas palīdzēs koordinēt un atlasīt svētku repertuāru. Padomnieki būs arī rajonu koru virsdiriģenti,”saka A.Veikšāne.
No pašvaldībām vairāk gaida sapratni
Daudz diskutēts arī par pašvaldību nozīmi, gatavojoties dziesmu svētkiem. Ne jau naudā un dotajos līdzekļos slēpjoties pašvaldības vara, bet gan sapratnē un atbalstā.
“Esmu jau teikusi, ka dziedātāji un dejotāji būtu ar mieru paši maksāt, lai dotos uz šiem svētkiem. Pašvaldības nodrošināja transporta pakalpojumus līdz Rīgai, kā arī palīdzēja kolektīviem atjaunot tautas tērpus. Pašvaldībām vajadzētu pateikties cilvēkiem, kas sevi vēlas pašapliecināt dažādos kolektīvos, kā arī tiem, kas strādā ar šiem cilvēkiem. Arī tas ir daudz,” domā A.Veikšāne.
Satraukti par skolēnu koriem
Diriģenti izteikuši satraukumu, ka vispārizglītojošās skolās ir maz koru. Gulbenes rajonā tikai Gulbenes ģimnāzijā ir jauktais koris. Pērn rajona 5. līdz 9. klašu koru skatē dziedāja tikai Lizuma, Lejasciema vidusskolas un Tirzas pamatskolas bērni. Kādreiz šā vecuma kori bija visās skolās. Ir tikai trīs vispārizglītojošo skolu zēnu kori – Lizumā, Lejasciemā un Gulbenes Bērzu pamatskolā.
“Kur sākas dziedāšana? Ģimenēs nedzied, bet klausās mūziku. Bērniem dziedāšana, īpaši tautasdziesmu, vairs nešķiet moderna. Skolotājiem vajadzētu balstīt akadēmisko muzicēšanu. Tālā nākotnē skolēnu dziesmu svētki ir apdraudēti. Pēc diviem gadiem šie svētki gan ir izsludināti, bet jau tagad zināms, ka tajos zēnu kori vieni savu repertuāru neizpildīs,” saka A.Veikšāne. Ja 2000.gada skolēnu dziesmu svētkos bija 3000 zēnu koru dalībnieku, tad šogad Latvijā to vairs ir tikai 900. Atklāts paliek jautājums, cik to būs vēl pēc diviem gadiem.
A.Veikšāne norāda, ka jārīko pašiem savi svētki, kur dziedāt un izpausties. Jau nolemts, ka 29.maijā Jaungulbenē būs rajona dziesmu svētki, kur uzstāsies četri zēnu kori (trīs vispārizglītojošo skolu un mūzika skolas), 5. līdz 9.klašu kori un pieaugušo kori. Svētkos izskanēs vairāk nekā 30 dziesmas. Dziedātāju sniegumu papildinās pūtēju orķestri, arī dejotāji.
