Alkoholisms joprojām ir lauku reģionos visizplatītākā atkarības forma. Azartspēļu atkarība ieņem otro vietu. Laukos arī zina, kas ir vieglās narkotikas.
Alkoholisms joprojām ir lauku reģionos visizplatītākā atkarības forma. Azartspēļu atkarība ieņem otro vietu. Laukos arī zina, kas ir vieglās narkotikas.
Par to visu – saruna ar Gulbenes ārstu narkologu Valdi Liepiņu.
Vai ģimenes, kurās kāds tuvinieks kļuvis alkoholiķis, joprojām uzticas mediķiem? Vai nav tā, ka biežāk sievas, vīrus glābdamas, meklē palīdzību? Vai paši alkoholiķi nāk pie ārsta?
Kā nu kurš. Situācijas ir dažādas. Gadās, ka pacients ir vientuļš. Nav ne sievu, ne vīru. Tie ir vientuļi cilvēki, kas ar savu problēmu ir aci pret aci. Nekā viņiem nav. Nereti, kad atnāk pie ārsta, arī naudas nav. Pēc pacienta psihozes var noteikt, cik liela ir problēma. 2005.gadā medicīnisko palīdzību meklēja deviņi Gulbenes rajona iedzīvotāji, kas bija nonākuši alkohola delīrijā, 28 cilvēki – alkohola psihožu dēļ. Savukārt 2004.gadā alkohola psihozes dēļ ārstēties nācās astoņiem pacientiem, trim – alkohola delīrija dēļ. Palielinās to pacientu skaits, kas cieš no alkohola psihozes. Šie cilvēki vienmēr nonāk mediķu rokās, jo uzvedas kā traki cilvēki. Šādā situācijā narkoloģiskajās vai psihiatriskajās slimnīcās medicīniskā palīdzība tiek sniegta par brīvu. Pacienti šādā stāvoklī paši meklē ārstu vai arī to izsauc kaimiņi, policija. Alkohola psihožu skaits no gada gadā palielinās visā pasaulē. Latvija nav izņēmums. Palielinās noziegumu skaits, kas pastrādāti alkohola psihozē.
Parasti saka, ka cilvēks tad ir nodzēries līdz baltajām pelītēm.
Jā, tad pacients atrodas alkohola delīrijā, kad viņš redz daudz sīku, neesošu priekšmetu. Tās ir redzes halucinācijas. Ne visi pacienti nokļūst ārsta rokās šādā brīdī, daudz ir tādu, kas nomirst. Protams, nomirst no aknu cirozēm, nieru traucējumiem, sirds saslimšanām.
Vai gadās, ka alkohola psihozes murgi ir skaisti, ka negribas no tiem nākt ārā?
Laikam gan šie murgi ir tieši mokoši, nevis patīkami. Raksturīgs afekts, satraukums. Pacientu nodarbina pašnāvības ideja. Gadās, ka cilvēks šādā stāvoklī savu nodomu arī realizē. Bet sācies ceļš uz alkoholismu šķietami nevainīgi. Parasti pamēģina jau bērnībā, skolas gados. Sāk dzert. Pierod. Un tad sākas etilspirta kaitīgā ietekme.
Dzirdēts, ka alkoholisma dēļ mēdz rasties krītamā kaite jeb epilepsija.
Jā, alkoholisms ļoti bieži ir krītamās kaites cēlonis. Sevišķi tas notiek tad, ja cilvēks ilgstoši dzer un tad pēkšņi kaut kādu iemeslu dēļ pārtrauc to darīt, piemēram, naudas trūkuma dēļ vai nokļūst slimnīcā, vai arī patiešām cilvēks pats ir nolēmis tikt vaļā no alkoholisma. Ja cilvēks vairs nelieto alkoholu, tad pēc kāda laika krītamā kaite vairs neatgādina par sevi. Tomēr parasti tā nenotiek, jo bijušais alkoholiķis agri vai vēlu atsāk un turpina lietot alkoholu.
Starp jauniešiem ir izplatīts uzskats, ka tā vienkārši nemaz nevar pierast pie alkohola, tabakas, “zāles”. Viss esot atkarīgs no gribasspēka.
Var pierast. Marihuāna ir izplatītākā narkotika lauku reģionos. Tā ir vājā narkotika. Bet, ja to smēķē katru dienu, pierod. Rīgā ir iesākuši marihuānai virsū uzšpricēt heroīnu, lai būtu lielāks efekts. Domāju, ka lielākoties tie, kas “zāli” pērk no rokas, nemaz nenojauš, ka tā ir īpaši apstrādāta. Esmu runājis ar vietējiem jauniešiem, kas par tādu “zāli” zina. Ar heroīnu ātrāk rodas atkarība no narkotikām. Pamazām cilvēks pāriet tikai uz heroīnu, jo gribas ko stiprāku. Ja arī cilvēks ir tikai pamēģinājis kaut ko no narkotikām, sekas paliek uz visu turpmāko dzīvi, pat ja vairs neko tādu nelieto. Vienmēr pastāv draudi atsākt lietot. Tagad apritē ir parādījies sintētiskais heroīns, kuru lietojot ļoti ātri var pārdozēt. Robeža starp maksimālo un letālo šīs narkotikas devu ir neliela. Savukārt alkoholam šī robeža ir liela. Alkohola koncentrācijai organismā ir jāsasniedz 7 līdz 8 promiles, lai iestātos nāve. Kaut gan arī ar 3 vai 4 pietiek, lai varētu notikt visļaunākais.
Narkotikas – tā ir turīgo problēma. Tā vairāk aktuāla Rīgā. Narkotikas ir dārgas. Ja nav naudas narkotikām, kaut tās ir iepatikušās, cilvēks pāriet uz alkohola lietošanu. Kaut gan varbūt sirds dziļumos ienīst alkoholiķus, necieš tos. Labāk ir nodarboties ar sportu. Tā ir veselīga atkarība.
Ir dzirdēts, ka jaunieši labāk alkohola vietā izvēlas “ripas”, amfetamīnus, jo tad var droši sēsties pie auto stūres, zinot, ka alkometrs neko neuzrādīs.
Var pateikt, ka cilvēks lietojis narkotikas. Ekspertīzē pateiks. Amfetamīni ir stimulatori. Tie jālieto ļoti daudz, lai lietotājam rastos veselības draudi. Pirmoreiz amfetamīnus sāka pielietot Otrā pasaules kara laikā lidotājiem. Amfetamīni bija šokolādē. Kā nāca miegs, nokoda gabaliņu. Tas deva možumu. Acis kā pogas.
Spēļu automāti mūsu pusē ne vienu vien ir noveduši no ceļa.
Aizraujoties ar spēļu automātiem, cilvēks kļūst nekritisks. Tas arī tāpēc, ka azartspēles iet roku rokā ar alkoholu. Varbūt ne daudz, bet spēlmanis iedzer. Ir nākuši pie manis tādi pacienti. Kā lai ārstē? Nekā! Jauns cilvēks, bijis turīgs, veiksmīgs, sāk aizrauties ar azartspēlēm un visu paspēlē. Kad viņš nolemj sākt ārstēties, jau ir pliks un nabags. No Sanktpēterburgas uz Rīgu, uz Rēzekni brauc ārsts, kas nodarbojas ar kodēšanu pret atkarībām. Var arī ambulatori ārstēties, ja pacientam ir akūts stāvoklis. Kad tas ir pāri, jālemj, kādas iespējas izmantot tālāk. Nopietna ārstēšanās no alkoholisma notiek par maksu. Lielākoties ārstēšanās notiek Straupē, Rīgā. Daļa sekmīgi ārstējas. Sevišķi tie, kas kodējas pret alkoholu. Gadās arī tā, ka cilvēks nolemj un pats saviem spēkiem tiek vaļā no atkarības.
Nespēja aizmirst savu nelaimīgo mīlestību, mīļoto cilvēku – tā arī savā ziņā ir mokoša atkarība.
Jā… Tas pāriet. Mīlestība pāriet. Rodas cita. Palīdz psiholoģiskas meditācijas, kuru rezultātā cilvēks izprot problēmu. Ja aizgājis mīļotais cilvēks, tur neko nevar līdzēt. Ir jāmeklē cits.
Parasti uzskata, ka vajag iemeslu, lai cilvēks kļūtu par alkoholiķi.
Galvenā problēma ir tā, ka alkoholiķis aizmirst strādāt, viņam piemirsies, kā tas ir – strādāt. Ja tomēr grib strādāt, tad visefektīvāk ir aizbraukt uz Rīgu un nokodēties pret alkoholismu. Ja negrib strādāt… Tad cilvēks turpina dzert. Patiesībā vajag tikai un vienīgi patiesu paša pacienta vēlēšanos izārstēties. Nepietiek tikai ar to, ka alkoholiķa ģimenes locekļi vēlas viņa izveseļošanos. Pacientam jābūt motivācijai sasniegt noteiktu rezultātu. Svarīgi arī, lai alkohola atkarībā nonākušais attaptos pēc iespējas agrāk, kamēr alkohola ietekmē nav notikušas izmaiņas smadzeņu darbībā. Ja cilvēks ir deģenerējies, viņš vairs nespēj izprast, kas ir labi un kas ir slikti. Un tad var būt tā, ka cilvēks nevēlas kļūt vesels.
Vai alkohola kaitīgums atkarīgs no tā, kur šis dzēriens nopirkts?
Cilvēki dzer “krutku”, dzer kandžu, dzer veikalā pirktu degvīnu. Tas viss satur etilspirtu. Tieši tas arī ir galvenais kaitīgais faktors. Ja klāt vēl pieliek kādu dihlofosu vai mēbeļu laku, tad kaitīgums palielinās. Un tad var ciest arī cilvēki, kas maz lieto alkoholu.
Var gadīties, ka darbavietā kolēģi kopā iztukšo vienu pudeli nekvalitatīva alkohola un visi kļūst dzelteni, saslimst ar toksisko hepatītu?
Jā, tā var gadīties. Nepatīkama situācija. Šādā gadījumā, ja rodas aknu bojājumi, tie ir vairāk vai mazāk, bet neatgriezeniski. Visu turpmāko dzīvi šī problēma liks sevi manīt.
Pierasts uzskatīt, ka vairāk ir alkoholiķu vīriešu, mazāk – sieviešu. Taču uzskata, ka tieši sievietēm mazāk cerību izārstēties no alkoholisma.
Narkologa redzeslokā nonāk arī sievietes. Nodzeršanās pakāpe ir vidēja. Apgalvojums, ka sievietes ātrāk nodzeras un ir grūtāk ārstējamas, ir patiess. Sievietes organismā ir par 10 procentiem mazāk ūdens nekā pretējā dzimuma pārstāvjiem. Tāpēc sieviete ātrāk, lietojot alkoholu, sasniedz augstu tā koncentrācijas līmeni organismā. Sievietes alkoholiķes vairāk nekā vīrieši izjūt sociālu atstumtību, viņām grūtāk nekā vīriešiem tādā pašā situācijā atrast piemērotu darbu. Bieži vien tam visam pievienojas vēl arī problēma ģimenē. Alkoholisms – vīriešiem tas ir vienkāršāk. Sieviete ir jutīgāka.
