Četrpadsmit gadus vecajai kaķenei Natai patīk mazgāties vannā, gulēt gultā un ēst pie viena galda kopā ar saimniekiem. Kādā dienā, dzenājot bezdelīgas pa palodzi, Nata guva vienu no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem savā kaķa mūžā – kritienu no piektā stāva, pēc kura gan nekādas īpašas traumas netika gūtas.
Uzticīga, bet ar negantu raksturu
Natas saimniece gulbeniete Inese Vanaga, runājot par savu mīluli, ir emociju un atmiņu varā, jo pavadītais laiks kopā ar Natu, ir bagāts ar dažādiem piedzīvojumiem un pārdzīvojumiem. Savukārt mīlestība un pieķeršanās, ko izjūt saimniece pret kaķeni un noteikti arī kaķene pret savu saimnieci, ir izjūtas, kuras Ineses dzīvi padara krāsaināku, reizēm liek aizmirsties ikdienišķam rūpēm un vienkārši justies daudz labāk. Nata uzticīgi katru vakaru gaida, kad saimniece pārnāks mājās no darba. Un kā lai tādu kaķi nemīl, kurš uzticīgi gaida savu saimnieci mājās katru vakaru četrpadsmit gadu garumā.
Inese stāsta, ka kaķeni paņēmuši laikā, kad pašas bērni vēl bijuši mazi, lai viņiem būtu par ko rūpēties un arī ar ko rotaļāties. “Nata ir dāma ar stāžu. Viņa ir izaugusi kopā ar maniem bērniem,” saka Inese.
Saimniece savu kaķeni salīdzina ar lauvu, jo raksturs Natai ir negants. Noglāstīt kaķeni var tikai tad, kad viņa to pati vēlas, savukārt, ja mājās ir ciemiņi, tad jārēķinās ar to, ka dažus viņa uzņem labi un savu neganto raksturu neizrāda, bet citus uzmana, proti, sēž blakus un skatās acīs. “Ir sajūta, ka Nata vēlas hipnotizēt. Ja ciemiņš ceļas un kaut kur iet, tad kaķene viņam seko pa pēdām, uzmanīgi vērojot, kas notiks,” stāsta Inese.
Kopā ar kaķi nav garlaicīgi
Brīvajos brīžos Nata aizraujas ar mušu ķeršanu. Dzīvoklī dzīvojot, izdevies noķert pat bezdelīgu, bet nepaveicies ar lapseni, kura pamanījusies Natai iedzelt mutē.
“Es nesūdzos par garlaicību, jo man ir Nata. Problemātiskāk ir reizēs, kad dodamies ar ģimeni prom ārpus mājas, jo tad rūpes par kaķeni jāuztic kādam labam draugam. Bet vienmēr, kad atgriežamies mājās no kāda ceļojuma, Natai tiek atvests ciemakukulis,” stāsta Inese.
Nata ikdienā mielojas ar kaķiem paredzētu barību, bet arī ne jau kura katra kaķu barība viņai iet pie sirds. Visgardākais kumoss viņai šķiet tas, kurš pa kluso nočiepts saimniekiem no virtuves galda. Tāpēc bija brīdis, kad Natai pie kakla siksniņas tika pielikts zvaniņš, lai mājinieki dzirdētu, kurp kaķene dodas. Tikai izrādījās, ka Nata ir daudz gudrāka par izdomāto saimnieku triku ar zvaniņu. Viņa iemanījās iet tik klusu, liekot solīti pie solīša tā, ka zvaniņš klusēja un viņa netraucēti, kamēr neviens neredz, varēja saimniekot virtuvē.
Nata netiek laista ārā, bet labprāt uzturas lodžijā. Pa šiem gadiem, kas pavadīti dzīvoklī, kaķene iepazinusi visu, kas atrodas mājā. Ja ir auksti, tad Nata lien vai nu skapī un velk ārā drēbes, vai arī izvēlas sildīties un laiski pasnaust uz radiatoriem. Un kāpēc gan ne? Tieši tāda ir īsta kaķa – pilsētnieka dzīve.
