Redakcijā sakrājušies lasītāju jautājumi, uz kuriem lūdzām atbildēt Gulbenes novada domes priekšsēdētāju Sandru Daudziņu.
– Gulbenieši šoziem sevišķi nikni par dārgo centrālapkuri Gulbenē. Vai pašvaldība tur var ko līdzēt?
– Trešdaļa apmeklētāju novada domē nāk saistībā ar apkures jautājumiem. Tā ir Gulbenes sāpe numur 1. Iedzīvotājiem šodien nenoliedzami ir zema maksātspēja, bet centralizētās padeves siltuma cena pilsētā ir tāda, kāda tā ir. Siltuma piegāde līdz katras mājas ievadam ir sakārtota, vairs nav pārrāvumu. Dzirdot, ka Latvijā citām pašvaldībām jāņem kredīti un ne mazi, lai tikai sagādātu kurināmo, patiešām ir atvieglojums, ka Gulbenes novada domi šādi sarežģījumi neskar. Dārgā centrālapkure Gulbenē satrauc arī pašvaldību, kas ir lielākais šā pakalpojuma pircējs pilsētā. Mūs interesē, kā ietaupīt pašvaldības budžetu. Šī aukstā ziema mums visiem ir pārbaudījums.
Kad SIA “Vidzemes enerģija” iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulatoram saskaņošanai jauno siltuma tarifu, kas spēkā ar 1.janvāri, paudām regulatoram savu lūgumu tarifu samazināt. Nezinu, vai tieši tāpēc, bet minimāli regulators tomēr iesniegto tarifu – 39,93 latus par megavatstundu siltuma – samazināja līdz 39,15 latiem par megavatstundu siltuma. Tāds tarifs būs spēkā līdz nākamajām izmaiņām, kad tās apstiprinās Sabiedrisko pakalpojumu regulators. Iespaidot to nav pašvaldības kompetencē. Taču esam runājuši ar SIA “Vidzemes enerģija”, mudinot vēl samazināt siltuma tarifu līdz pieļaujamajiem pieciem procentiem, bet viņu uzskats – pašlaik tas nav iespējams.
Pašvaldībā ir izveidota deputātu komisija, kas nodarbojas ar iedzīvotāju sūdzību izskatīšanu tieši par centrālapkuri un maksu par to. Komisija strādā, noskaidro atbildes uz visiem iedzīvotāju jautājumiem. Pašlaik nevaru informēt, cik tālu viņi ir tikuši. Taču komisija noteikti publiskos sava darba rezultātu un informēs iedzīvotājus. Komisiju vada deputāts Andis Caunītis.
– Vai SIA “Vidzemes enerģija” iet uz atklātu sarunu ar jums, pastāsta, cik ir parādnieku?
– Jā. Uz atklātu sarunu ar mums viņi iet. Iedzīvotāju parādu summas siltuma piegādātājam ir ievērojamas. Starp parādniekiem ir arī tādi iedzīvotāji, kas varētu maksāt. Parādnieku skaits palielinās. Tie ir desmiti tūkstošu latu.
– Parādus iedzīvotājiem neviens neatlaidīs?
– Jā. Tomēr pašvaldībai būtu jānāk talkā, palīdzot izdzīvot tiem iedzīvotājiem, kuriem ir gan parādi, gan vispār problemātiska iztikšana. Tad, saņemot iesniegumu no cilvēka, domes sociālā un veselības nodaļa izvērtē to un, ja lūgums ir pamatots, pašvaldība var piešķirt dzīvokļa pabalstu un sniegt arī cita veida palīdzību.
– Kas notiks ar SIA “Gulbenes nami”, vai turpināsies šā uzņēmuma monopolstāvoklis pilsētā?
– SIA “Gulbenes nami” nav monopolsituācijā ēku apsaimniekošanā pilsētā. Katras mājas iedzīvotāji kopsapulcē paši izvēlas apsaimniekotājfirmu. Ja vēlas, var lauzt līgumu ar SIA “Gulbenes nami” un slēgt to ar kādu citu firmu. Ir arī, piemēram, SIA “Vidzemes būvnieks”, SIA “Frēzija 2004”. Namu apsaimniekošanas organizēšana ir aktuāla arī Stāķos un Šķieneros, kur līdz šim daudzdzīvokļu mājas apsaimniekoja pagasta padome, sadarbība nebija veiksmīga, un tagad iedzīvotāji diskutē un sliecas uzskatīt, ka vēlētos saistīties ar kādu apsaimniekošanas firmu. Atšķirībā no pilsētas šajos ciematos vairums dzīvokļu tomēr pieder pašvaldībai, savukārt Gulbenē lielākā daļa dzīvokļu ir privatizēti.
SIA “Gulbenes nami” nav vienīgais lielais pašvaldības uzņēmums. Tāds ir arī SIA “Gulbenes autobuss”, kā arī Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienība, kas Gulbenes novada domei pieder uz pusēm ar Balvu pašvaldību. Savukārt 37 procenti kapitāldaļu mums pieder vēl arī SIA “Alba”.
– Kā pašvaldības uzņēmumu ienākumi papildina novada budžetu?
– Neviena pašvaldības uzņēmuma ieņēmumi nepapildina pašvaldības budžetu. Tas arī nav pašvaldības mērķis – ar šo uzņēmu palīdzību gūt peļņu. Visi šie uzņēmumi ir radīti, lai sniegtu pakalpojumus iedzīvotājiem. Un tikai.
– Iedzīvotāji novērojuši, ka jūs draudzējoties ar vietējās nozīmes tā saucamajiem oligarhiem.
– Uzņēmēju novadā nav nemaz tik daudz, tie ir dažādi cilvēki, personības, katrs ar savu domāšanas veidu. Es ar katru no viņiem varu atrast sarunvalodu. Esmu tikusies gandrīz vai ar katru. Ar daudziem esmu tikusies individuāli. Katram ir bijusi saskarsme ar pašvaldību un jautājumi. Arī es pati vienmēr esmu gatava uzņēmējus uzrunāt, atbalstīt un palīdzēt tajās robežās, kādas ir manā kompetencē. Starp šiem uzņēmējiem noteikti ir Vasilijs Zagoruiko, Māris Sliede, Elmars Pitura, Jurģis Ābele, Jānis Bokta, Romans Adamovičs un citi. Retāk iznācis sarunāties ar Agri Kori. Esmu gatava sarunai ar ikvienu.
– Vai jūs uztrauc tas, ka Gulbenē šobrīd veras ciet veikali – cits pēc cita?
– Mums ir viena no sliktākajām situācijām Vidzemes reģionā. Katrs piektais novada iedzīvotājs ir oficiāls bezdarbnieks. Tiem, kam šodien ir darba algas, ir ieņēmumi, tie ir kļuvuši mazāki. Tas savukārt atsaucas uz pakalpojumu jomu. Nupat uz Gulbeni bija atbraucis premjers Valdis Dombrovskis, kurš teica, ka pašlaik Latvija atrodas stabilizācijas fāzē. Ja nesekos populistiski priekšvēlēšanu lēmumi, tad vairāk nekādi brīnumi ekonomikā nav gaidāmi. Premjeru izvaicājām, kad sāksim izjust šo stabilizāciju! Viņa atbilde bija, ka gada ceturtajā ceturksnī tas varētu notikt. Atceros, ka deviņdesmitajos gados, kad arī bija krīze, uzsākt uzņēmējdarbību un noturēties bija vieglāk. To zinu, jo pati tolaik uzsāku uzņēmējdarbību. Nebija tik daudz kontrolētāju un katrs drīkstēja darīt, kā mācēja. Radās mazie gateri, bodītes, tika vestas preces no Lietuvas. Tolaik ātrāk tikām ārā no krīzes arī tāpēc, ka mums nebija tādas kredītu bagāžas, kāda tagad ir gan uzņēmējiem, gan privātpersonām. Tagad situācija ir sarežģītāka. No vienas puses nospiež kredīti, no otras puses – augstās dažādu iestāžu prasības, lai varētu nodarboties ar uzņēmējdarbību. Mēs cenšamies samazināt īres maksu tiem uzņēmumiem, kas īrē pašvaldības telpas. Aktuāls jautājums ir par atkritumu maksas iespējamo pārskatīšanu. Arī Valsts ieņēmumu dienests atliek nodokļu maksājumus, tomēr visam ir robeža. Var tikai to, ko var.
– Daudziem “simtlatniekiem” atlīdzība par darbu sabiedrības labā ir vienīgie ienākumi. Vai interesējaties, lai darba devēju attieksme pret šiem cilvēkiem būtu humāna?
– Šie cilvēki tiek nodarbināti tikai pašvaldībā. Attieksme pret cilvēkiem ir atkarīga no katra konkrētā darbu organizatora. Protams, cilvēcībai ir jābūt. Esam uz to aicinājuši. Vajag saprast un pienācīgi izturēties. Normatīvi nosaka šiem cilvēkiem astoņas stundas fiziska darba dienā. Bija jāstrādā arī aukstajā laikā, kad tas ir pavisam grūti izdarāms. Svarīgi, lai cilvēkiem būtu iespēja darba laikā ik pa laikam sasildīties. Zinu, ka Gulbenes sporta centrā un citās iestādēs sabiedriskajos darbos nodarbinātajiem ir tāda iespēja, ir arī kāda tējas pauze. Pašlaik Gulbenes novadā ir nodarbināti 348 cilvēki. Labi, ka viņiem katram tiek vismaz šie 100 lati.
– Runājot par novada domes budžetu, kāpēc tik lielas ir informācijas nodaļai iedalītās finanses (trīsreiz lielāks nekā ielu apgaismojumam Gulbenē visa gada garumā ). Informācijas nodaļai atalgojums ir lielāks nekā novada sociālajam dienestam, kur uz pusi vairāk darbinieku!
– Atalgojums izlīdzināsies līdz ar domes darbinieku darba samaksas kataloga apstiprināšanu novada domē. Ceru, ka jau februāra domes sēdē to apstiprināsim, ja neizdosies, tad tas būs noteikti jāizdara martā, jo ar 1.aprīli šim katalogam ir jāstājas spēkā. Informācijas nodaļai tomēr ir aprūpējam visa domes datoru bāze, nodaļā strādā augsti kvalificēti speciālisti. Tas jāņem vērā. Vai sociālajiem darbiniekiem alga ir par mazu? Jāskatās. Sociālais darbinieks ir svarīgākā amatpersona uzreiz aiz katra pagasta vai pilsētas pārvaldnieka. Sociālā funkcija tagad ir sevišķi svarīga. Varbūt pirms dažiem gadiem tas tā nebija. Tagad situācija ir krasi mainījusies. Pašvaldību darbinieku darba samaksas katalogs ir skaidri definējis kritērijus. Tas nozīmē, ka pašiem nebūs iespējamas savas algu interpretācijas.
– Kad būs zināms, kuras skolas novadā diemžēl nāksies slēgt?
– Koncepcija ir zināma. Pirmdien nāks kopā darba grupa un sāks strādāt pie šā jautājuma. Nekādi brīnumi neatklāsies. Mēs visi zinām, cik mums novadā ir skolu, cik tās ir pilnas ar skolēniem. Esmu ieteikusi darba grupai skolas apsekot un savām acīm pārliecināties par situāciju. Lēmums būs jāpieņem. Pērn novadā ir piedzimuši tikai 200 bērni. Vai varam cerēt, ka pēc septiņiem gadiem 1.klasē mūsu novada skolās sāks mācīties 500 bērnu?
Mums nav datu, cik cilvēku dzīvo Gulbenes novadā. Mums ir tikai ziņas par deklarētajiem iedzīvotājiem. Tie ir aptuveni 25 000 cilvēku. Taču par daudziem zinām, ka faktiski viņu šeit nav.
– Vai tomēr nebūtu bijis prātīgi rīkot konkursu uz ikvienu atbildīgu amatu novada domē? Daudzi uzskata, ka esošie speciālisti ir neprofesionāli.
– Uz Gulbenes novada sociālā dienesta vadītāja amatu ir konkurss, divi pretendenti jau ir pieteikušies. Nekur neapmāca un negatavo speciālistus pašvaldības darbā. Jebkurā, arī šajā, jomā ir nepieciešams darba stāžs. Izveidojot novada domes administrāciju, izvēloties nodaļu vadītājus, pārvaldniekus, centāmies rast līdzsvaru, ņemot darbā gan bijušos pašvaldību darbiniekus ar lielu pieredzi, gan jaunus spēkus. Tas tāpēc, lai nāk, lai uzlabo, lai ievieš kaut ko jaunu! Man personīgi ļoti patīk gados jauni cilvēki, es labprāt ņemtu darbā pēc iespējas vairāk jauniešu. Taču pašvaldība ir specifiska nozare. Augstskolas negatavo šādus darbiniekus, vienīgais izņēmums ir sociālie darbinieki. Uzņēmēja kritērijs ir viens – kā nopelnīt naudu. Savukārt pašvaldības kritērijs ir – kā prasmīgi, godīgi, ekonomiski tērēt. Tas ir jāmāk! Jānomaina ir tie pašvaldību darbinieki, kas ir dikti iesīkstējušies, kas nespēj mainīties, nespēj būt elastīgi un inovatīvi.
