Pagājusī nedēļa bija pozitīvām emocijām bagāta. Dziedāju un dejoju Druvienas Pagasta svētkos. Svētkos bija jūtama saliedētības sajūta. Dejoju deju kolektīvā “Silmači”. Kolektīvs gan ir beidzis pastāvēt, bet uz šo momentu tas atjaunojās, sanācām kopā un dejojām, savukārt dziedu es sieviešu ansamblī. Koncerts bija izdevies un ļoti skaists. Arī ar laiku paveicās, jo lietus nelija.
Pagājušajā nedēļā man bija jādodas arī uz Rīgu, lai piedalītos “Superbingo”. Es gan neesmu azar-tiska spēlētāja, vairāk tāds “svētdienas” spēlētājs. Tā kā pati nevarēju tikt, jo piedalījos svētkos, uz turieni devās dēls. Pirms tam man uz e-pastu atnāca ziņa, ka esmu laimējusi piedalīties šajā spēlē un griezt mazo laimes ratu. Tas mani izbrīnīja, ka tieši es esmu tā, kurai būs jāpiedalās spēlē. Uzrakstīju atbildi, ka nevarēšu aizbraukt, jo tajā dienā man jāpiedalās svētkos. Saņēmu atbildi, ka savā vietā varu aizsūtīt kādu citu. Teicu, lai brauc dēls. Viņš arī aizbrauca manā vietā, tika līdz “Superbingo” fināla spēlei un grieza lielo laimes ratu. Lielākais laimests netika, bet tāpat laimētā nauda nokrita “kā no gaisa”. Ir sanācis tā, ka man tagad mājās notiek remonts, jo ir jāmaina jumts, un šis naudas laimests noderēs.
Savukārt darbā – Druvienas bibliotēkā – viss ir kārtībā. Skolēni steidz izņemt grāmatas, kuras pa vasaru ir jālasa, jo tuvojas skolas laiks. Atcerējušies, ka kaut kas ir jāpaspēj izlasīt. Bērni katru dienu ir bibliotēkā. Viņi čakli apmeklē bibliotēku un nodarbošanos sev atrod.
