Arī gulbeniešiem vasara ir intensīvas ceļošanas laiks ne tikai tepat Latvijā, bet arī, dodoties uz ārzemēm.
Arī gulbeniešiem vasara ir intensīvas ceļošanas laiks ne tikai tepat Latvijā, bet arī, dodoties uz ārzemēm.
Centrālā statistikas pārvalde ir veikusi kārtējo valsts robežu šķērsojošo personu apsekojumu robežkontroles punktos. Aptaujāti tika gan Latvijas iedzīvotāji, kuri atgriežas no ārzemēm, gan ārzemju viesi, kuri dodas prom no Latvijas. Statistika liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ārzemēs tērē ievērojami vairāk nekā ārzemnieki Latvijā.
Arī “Dzirksteles” aptaujātie gulbenieši atzīst, ka materiālie apsvērumi ir nepārliecinošs arguments, lai atturētos no iecerētā brauciena uz ārzemēm.
Līga Nogobode atzīst, ka viena nesadūšotos sakrāt pietiekami daudz naudas, lai ceļotu uz ārzemēm. Kopā ar vīru Ojāru viņa to ir spējusi, un šovasar Slovēnijā abi pavadījuši deviņas dienas. šim nolūkam bijuši nepieciešami vairāki simti latu, kaut arī izšķērdīgi ārzemēs nauda nav tērēta. Ir tikai apmeklēti dažādi tūrisma objekti un iegādāti suvenīri.
Gita Gorbenko, kas tikko atgriezusies no aptuveni divu nedēļu ilga ceļojuma uz Dāniju, uzskata, ka tikai ceļojumā cilvēks var pilnībā izbaudīt atpūtu. “Visu gadu cilvēks cītīgi strādā. Ja atvaļinājumu pavada mājās, nav iespējams pilnībā atslēgties no domām par darbu. Tāpēc ir jādodas projām. Kaut vai jāceļo pa Latviju, bet vēl labāk ir doties aiz robežas. Ir jāredz pasaule, nedrīkst dzīvot rutīnā,” saka G.Gorbenko.
ārzemju ceļojumos viņa nekad par mērķi nav izvirzījusi atpūtu, baudot komfortu vai iepirkšanos veikalos. Ceļojuma laikā arī šoreiz lietota no mājām līdzi paņemtā pārtika, kā arī tas, ar ko cienājuši dāņi, jo Gita ar vīru Aleksandru kādu laiku Dānijā dzīvojusi pie kādas turienes ģimenes. “Tas ir lieliskākais, kas vien var būt, – iepazīt citas tautas sadzīvi, kultūru, just cilvēcisku saskarsmi,” saka viņa. No ceļojuma mājās pārvesti vien lieliski iespaidi un suvenīri.
Zintis Vībāns šovasar bijis vienīgi Lietuvā un arī tur – tikai caurbraucot. Viņš līdz šim jau apceļojis 14 Eiropas valstis, tāpēc šis kontinents vairs nevilinot. “Sapņoju aizceļot uz citu kontinentu, piemēram, Ameriku. Gribētu būt Meksikā, Indonēzijā. Varbūt arī Austrālijā,” saka Zintis. Viņš uzskata, ka finansiāli apsvērumi nebūs šķērslis. “Ja ir mērķis, tad brauciens ir jāplāno. Tas nekas, ja ieceres īstenošana prasīs vairākus gadus. Tad arī ir iepriekš jāievāc informācija, kāpēc es braucu, ko gribu redzēt un cik tas maksās,” saka Zintis.
Apsekojumā iegūtie rezultāti liecina, ka aprīlī, maijā un jūnijā salīdzinājumā ar 2004.gada attiecīgo periodu ārvalstu viesu skaits Latvijā palielinājies par 30 procentiem un pavisam ārvalstu viesi Latvijas robežu šķērsojuši 927 000 reižu. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums mūsu valstī bijis 1,4 diennaktis. Lielākā daļa ārvalstu viesu bijuši tuvējo kaimiņvalstu – Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Polijas, Krievijas, Zviedrijas un Somijas – iedzīvotāji. Šajos trijos mēnešos ārvalstu viesi mūsu valstī iztērējuši 41,4 miljonus latu. Savukārt Latvijas iedzīvotāji aprīlī, maijā un jūnijā, atgriežoties no ārzemēm, 716 500 reižu šķērsoja valsts robežu, tas ir par 16 procentiem vairāk nekā pagājušā gada šajā pašā laikā. Visbiežāk Latvijas ceļotāji apmeklējuši kaimiņvalstis. Vidēji Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs pavadījuši 2,6 diennaktis un kopsummā ārzemēs iztērējuši 77,6 miljonus latu. Vidēji dienā Latvijas ceļotāji ārzemēs ir tērējuši 41 latu. Ja kā galvenais ceļojuma iemesls minēta iepirkšanās, tad vidēji dienā tika iztērēti 424 lati. Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji brauca iepirkties kaimiņvalstīs: Lietuvā vidēji dienā tērējot 565 latus, Polijā – 313 latus, Krievijā – 291 latu, Igaunijā – 225 latus un Baltkrievijā – 113 latus.
Tipiskākais Latvijas ceļotāju vecums – 35 līdz 44 gadi (32 procenti no ceļotāju kopskaita). Šie ceļotāji uz ārzemēm devušies galvenokārt kārtot darījumus (33 procenti), kā arī atpūsties (20 procenti). Gados jaunākie ceļotāji priekšroku ir devuši darījumu, atpūtas braucieniem, kā arī draugu un radieku apmeklējumiem, taču vecākā gadagājuma Latvijas iedzīvotāji uz ārzemēm devušies, lai apciemotu radus un draugus. Vecuma grupā pēc 65 gadiem šādu ceļotāju īpatsvars sasniedza 86 procentus. No kopējā ceļotāju skaita 79 procenti Latvijas robežu šķērsojuši ar autotransportu, 14 procenti – ar lidmašīnu, 4 procenti – ar vilcienu, 3 procenti – ar kuģi.
42 procenti Latvijas ceļotāju savu ārzemju ceļojumu novērtējuši kā ļoti labu, 41 procenti – kā labu, 16 procenti – kā apmierinošu, bet 1 procents – kā sliktu.
