Policija krimināllietu par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu ierosināja 6.decembrī. Valsts ekspertīžu centra atzinums liecina, ka ugunsgrēka iemesls mansarda stāvā ir nepareizi samontēta un izmantota krāsns.
Policija krimināllietu par ugunsdrošības noteikumu neievērošanu ierosināja 6.decembrī. Valsts ekspertīžu centra atzinums liecina, ka ugunsgrēka iemesls mansarda stāvā ir nepareizi samontēta un izmantota krāsns.
Cesvaines pils ugunsgrēka krimināllietu Vidzemes apgabaltiesas Madonas pastāvīgajā sesijā skatīs nākamā gada 20.janvārī. Ar Madonas rajona tiesas pasludināto spriedumu Cesvaines pils ugunsgrēka krimināllietā nav mierā viens no apsūdzētajiem – joprojām amatā esošais vidusskolas direktora vietnieks saimnieciskajā darbā Aldis Sproģis, kas iesniedzis apelācijas sūdzību. Savukārt otrs apsūdzētais – bijušais vidusskolas direktors Aloizs Spridzāns – spriedumu nav pārsūdzējis.
A.Sproģa aizstāvis Zigurds Grīnvalds apelācijas sūdzībā prasa attaisnot A.Sproģi un ierosināt krimināllietu pret skolas kurinātāju, pret atbildīgajām amatpersonām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā un Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrībā, kam bijusi tieša saistība ar ugunsdrošības stāvokļa novērtēšanu Cesvaines pilī.
Z.Grīnvalds pauž, ka pēc krimināllietas izskatīšanas pirmajā instancē – Madonas rajona tiesā – nav radusies pilnīga skaidrība par ugunsgrēka izcelšanās vietu, jo liecības bijušas pretrunīgas. Advokāts ir sašutis par pašvaldības plāniem atjaunojamās Cesvaines pils ēkas kreisajā spārnā uz laiku izvietot vidusskolas dažas klases.
27.jūnijā Madonas rajona tiesa pasludināja spriedumu Cesvaines pils ugunsgrēka krimināllietā, abiem apsūdzētajiem nosakot nosacītu sodu. A.Spridzānam (1951) piespriesta brīvības atņemšana uz diviem gadiem nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku, A.Sproģim (1956) – brīvības atņemšana uz pusotru gadu nosacīti ar divu gadu pārbaudes laiku. Abi apsūdzēti par “ugunsdrošības noteikumu tīšu pārkāpšanu, ko izdarījusi persona, kura atbildīga par šo noteikumu ievērošanu”. Par to likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai administratīvo arestu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām. A.Spridzāns apsūdzēts vēl arī “par valsts amatpersonas bezdarbību” jeb “par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu”. Par šādu nodarījumu likums paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai administratīvo arestu, vai naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
