Izrādās, ka pretrunīgi dati par kafijas ietekmi uz organismu iegūti, pētot cilvēkus, kas dažādi gatavo kafiju.
Izrādās, ka pretrunīgi dati par kafijas ietekmi uz organismu iegūti, pētot cilvēkus, kas dažādi gatavo kafiju. 54 procenti pieaugušo amerikāņu vai 110 miljonu cilvēku kafiju dzer katru dienu, vēl 25 procenti to lieto reizumis. Kafijas mīļotāji patērē vidēji trīs tasītes dienā. 20 procenti kafijotāju dzer smalkus kafijas veidus – espresso, kapučino, moka.
Maikls katru rītu espresso aparātā pagatavo stipru kafiju: “Man patīk laba kafija, tā man no rīta palīdz būt možam.” Maikls Kolinss no citiem kafijas lietotājiem atšķiras ar to, ka ir Lojolas universitātes (ASV) bioķīmijas profesors. Viņš zina, ka kofeīns ir psihoaktīva ķīmiska viela, kas nomāc smadzeņu receptorus, kuru uzdevums ir nomierināt organismu. Viņš ir studējis literatūru par kofeīnu un konstatējis pretrunu kalnus par kofeīna ietekmi uz veselību. Taču tas viņu neattur no otrās tasītes darbā rīta pusē un trešās – pēcpusdienā.
Viņam šķiet, ka kafija nevar nodarīt nekādu ļaunumu, ja to lieto mēreni. Kafijai varētu būt arī labvēlīgs iespaids, nesen pētījumos atklāts, ka kafijas dzeršana samazina risku saslimt ar Pārkinsona slimību.
Kafija ir viena no tām retajām lietām, ko dietologi tomēr neuzdrošinās atņemt cilvēkiem. Tomēr ir ne mazums arī tādu ļautiņu, kas ir mēģinājuši atturēt no kafijas dzeršanas baudas. Daži pētnieki izpētījuši, ka, vārot kafiju pēc turku vai grieķu metodes, tā satur kafestolu un kahveolu – vielas, kas veicina zema blīvuma lipoproteīnu – holesterīna – veidošanos. Espresso un šķīstošajā kafijā ir vidējs daudzums šo vielu (neatkarīgi no tā, vai kafija satur vai nesatur kofeīnu).
Kafijas vārīšanas metodes ir iemesls tik atšķirīgiem datiem par kafijas ietekmi uz veselību dažādās valstīs ASV un Eiropā. Jebkurā gadījumā eksperti ir pārliecināti, ka kafijas lietošana mērenā daudzumā nevar negatīvi ietekmēt veselību. Toties zinātnieku aprindās tiek debatēts par to, kas ir mērena kafijas dzeršana. Lielākā daļa ekspertu uzskata, ka no trim līdz piecām tasēm (3 līdz 4 tases espresso) un ne vairāk. Tomēr ir viedoklis, ka drošāk ir nepārsniegt 3 līdz 4 tases (1 līdz 2 espresso) dienā.
Cilvēkiem ar augstu sirds slimību risku, ar aritmiju, augstu asinsspiedienu vai tiem, kam jau bijis infarkts, vajadzētu konsultēties ar ārstu par kafijas dzeršanu. Daži zinātnieki ir atzinuši, ka, dienā izdzerot vairāk nekā trīs tases kafijas, var mazināt sievietes apaugļošanās un bērna iznēsāšanas iespēju.
Jāsargās no tā, ka kofeīnu satur arī daudzi bezalkoholiskie dzērieni. Dzerot kafiju, jāseko sava organisma reakcijai. Ja kļūstat nemierīgs, uzbudināts, kafija varbūt pārāk stimulējusi smadzeņu darbību. Možuma veicināšanai ne vienmēr iesaka dzert kafiju. Daudzi dietologi pēcpusdienā kafijas vietā iesaka izdzert glāzi ūdens. Varbūt organismam patiešām vairāk vajadzīgs šķidrums, nevis kofeīns. Otrs ieteikums ir doties nevis uz bāru un stāvēt rindā pēc kafijas, bet piecas minūtes pastaigāt svaigā gaisā. Varbūt izmēģiniet, pirms pērkat kārtējo kafijas tasi.
Vismaz Kolinsam neizdevās sajaukt galvu. Kad trešās pēcpusdienas tases vietā viņš izvēlējās dzert tēju, kas satur uz pusi mazāk kofeīna nekā kafija, Kolinss bija neapmierināts: “Es nesaņēmu vajadzīgo možuma devu, būs vien jāiedzer kārtīga tase kafijas.”
