Gājputni pavasara un rudens migrācijas laikā nereti nodara kaitējumu dažādām lauksaimniecības kultūrām, un, lai tos segtu, lauksaimniekiem ir iespēja Dabas aizsardzības pārvaldē pieteikties kompensācijām par nemedījamo sugu, piemēram, zosu, dzērvju un citu nodarītajiem postījumiem.
Dabas aizsardzības pārvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Maija Rēna “Dzirkstele” norāda, ka līdz šim neviens Gulbenes novada lauksaimnieks nav pieteicies kompensācijām.
Dabas aizsardzības pārvalde atgādina, ka kompensācijām jāpiesakās iespējami ātri pēc postījumu konstatēšanas, lai eksperti varētu situāciju izvērtēt un lemt par zaudējumu apmēru un kompensācijas piešķiršanu. Lai saņemtu kompensāciju, postījumu vietā ir jābūt īstenotiem aizsardzības pasākumiem postījumu novēršanai, piemēram, jābūt uzstādītiem vizuālajiem vai akustiskajiem atbaidītājiem.
Lauksaimnieks Andris Gargurnis, kura laukos ir viesojušies putni, bilst, ka viņam nodarītie postījumi nav tik lieli, lai pieteiktos kompensācijai.
Tāpat arī kompensācijas var saņemt biškopji, kuru bišu dravās viesojušies un nedarbus sastrādājuši lāči. M.Rēna stāsta, ka par lāču uzdarītiem postījumiem šogad pieteikumi nav saņemti, savukārt pagājušajā gadā esot saņemti, bet ne no Gulbenes novada. Bitenieks un Latvijas Biškopības biedrības Gulbenes nodaļas vadītājs Rolands Krevics “Dzirkstelei” skaidro, ka vismaz pērn, lai pieteiktos kompensācijām, ir bijuši nosacījumi, ka lācim bija jāizposta, cik viņš atceras, vismaz sešas bišu saimes, lai vispār kaut kādu materiālo kompensāciju dabūtu. “Ja viens, divi vai trīs stropi izpostīti, tad kompensācija nepienācās. Bet šogad ir plānotas izmaiņas nosacījumos,” piebilst R.Krevics.
Papildu informācija Dabas aizsardzības pārvaldē pa tālruni 67509766 vai e-pastu “daba@daba.gov.lv”.
