Līvai Aumeisterei sensacionāli zinātnes atklājumi vēl priekšā
Līvas Aumeisteres dzimtā pilsēta ir Gulbene, tomēr priekšroku viņa dod Rīgai, jo nav mazo provinces pilsētu piekritēja. Viņai patīk, ja apkārt mutuļo dzīve, ja ik dienu iespējams uzzināt un atklāt kaut ko jaunu. Līvai nepietiek tikai ar teoriju. Viņa visu cenšas pārbaudīt praksē. Mērķis ir studēt doktorantūrā, lai ar zinātnisku pētījumu palīdzību, atklātu daudz nozīmīga saistībā ar pārtiku, kas tik ļoti spēj ietekmēt cilvēku veselību.
Līva stāsta, ka pamatskolas klasēs gribējusi kļūt par veterinārārsti. “Paradoksāli, bet 12.klasē sapratu, ka tomēr vēlos studēt medicīnu. Iestājos Rīgas Stradiņa Universitātē un pēc četriem studiju gadiem kļuvu par uztura speciālisti. Studijas saistībā ar uzturu izvēlējos apzināti, jo cerēju, ka varēšu palīdzēt sev un visiem tiem, kas arī ikdienā saskaras ar kādu hronisku gremošanas kaiti. Pēc bakalaura grāda ieguves man radās vēlēšanās nomainīt vidi, tāpēc atkal iestājos augstskolā – Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Šogad jūnijā ceru, ka savu CV varēšu papildināt ar inženierzinātņu maģistra grādu pārtikas zinātnē. Tad domāšu par doktorantūru,” stāsta Līva.
Sava veida kontroldarbi
Brīvā laika Līvai ir ļoti maz, jo viņa uz pilnu slodzi strādā zinātniskajā institūtā “BIOR” un līdztekus arī studē. Meitene smejas, ka tāpēc e-pastus kolēģiem vai referātus pasniedzējiem mēdzot sūtīt interesantos diennakts laikos. Pirmo reizi Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR” Līva nokļuvusi, mācoties Stradiņa universitātē. “Savā bakalaura darbā vēlējos izpētīt dažādu faktoru ietekmi uz ierauga un probiotisko baktēriju dzīvotspēju jogurtos. Universitātē nebija iespējams noteikt minēto baktēriju skaitu, jo nebija nepieciešamo barotņu, tāpēc sazinājos ar “BIOR”, kas ir ļoti pretimnākošs jaunajiem pētniekiem. Darba praktisko daļu varēju veikt institūtā. Pēc tam sāku tur arī strādāt,” atklāj Līva. Vide, kurā topošā zinātniece aizvada darbam atvēlētās stundas, ne katram ir izprotama, jo institūtā tiek veikti dažādi pārtikas izmeklējumi, pārtikas produktu un dzīvnieku barības fizikāli ķīmiskā un mikrobioloģiskā, kā arī labības un tās pārstrādes produktu, dzeramā ūdens fizikāli ķīmiskā un mikrobioloģiskā testēšana. Tiek veikta dzīvnieku slimību diagnostika un vides izmeklējumi un mērījumi. Institūtam ir arī vairākas reģionālās laboratorijas un paraugu pieņemšanas punkti, tajā skaitā arī Gulbenē.
“Darbā organizēju un koordinēju dažādas prasmes pārbaudes, kas ir sava veida kontroldarbi, lai pārliecinātos, ka laboratorijas spēj kompetenti veikt testēšanu un iegūtie rezultāti ir atbilstoši. Strādāju arī kā sensorais vērtētājs. Sensorika ir zinātne, kurā cilvēks izmanto savas maņas (redzi, tausti, ožu, smaržu, garšu), lai vērtētu pārtikas produktus,” Līva skaidro savu pienākumu specifiku. Viņai ir nācies veikt arī interesantus papildu darbus, piemēram, televīzijas šovā “Gudrs, vēl gudrāks” gatavojot un uzdodot gudriniekiem āķīgus jautājumus par pārtiku. Šobrīd Līva ir konsultante skolniecei, kas gatavo zinātniski pētniecisko darbu par piena olbaltumvielām un to ietekmi uz muskuļaudiem. “Tas nostalģiski man atgādina to laiku, kad pati skolā rakstīju zinātniski pētniecisko darbu,” bilst Līva.
“Atslēgties” palīdz skriešana
Līva uzskata, ka labs relaksācijas veids, lai vismaz uz brīdi “atslēgtos” no domām, kas riņķo pa galvu, ir skriešana. “Cenšos vismaz pāris reizes nedēļā paskriet. Dzīvoju Zolitūdē, tāpēc visbiežāk skrienu pa veloceliņu, kas ved uz Jūrmalu. Ja ir labs laiks un iedvesma, mēdzu aizskriet pat līdz Bulduru pludmalei. Savukārt laiku, ko pavadu vilcienā ceļā uz Universitāti, izmantoju, lasot kādu grāmatu. Pēdējās grāmatas, ko šādā veidā izlasīju, bija Māra Mārtinsona “Oki okeāna vidū” un zinātnieka Stīvena Hokingsa autobiogrāfija “Īsi par manu vēsturi”. Vēl sevi dēvēju par neprofesionālu dabas fotogrāfi, jo visas bildes tiek uzņemtas ar telefonu, skrienot ierastos maršrutus, ceļā no augstskolas uz darbu vai otrādi. Esmu sapratusi, ka daba ir sasodīti skaista jebkurā gadalaikā, jebkuros laika apstākļos.”
Bez vajadzības lieki nekomunicē
“Es noteikti neesmu “sarkano rožu un šokolādes konfekšu meitene”. Esmu gudra, skaista, uzņēmīga un garā ļoti stipra. Protams, ir dienas, kad šķiet, ka nekas neatbilst iepriekš minētajam, bet tā jau laikam ir visiem. Arī ļoti tuvu cilvēku man ir maz, toties ir daudz paziņu. Manas labās īpašības ir tās, ka esmu izpalīdzīga un kontaktu viegli varu izveidot ar dažāda rakstura cilvēkiem, bet ar daudziem tas paliek tādā pieklājības līmenī, jo bez vajadzības lieki nekomunicēju,” tā sevi raksturo Līva. Viņa uzskata, ka ne visi cilvēki viņu saprot un spēj izprast to cik ļoti Līvas ikdienas ritms ir pakļauts pašas veselībai un pašsajūtai. Tikai tuvākie draugi zina, ka Līvai nepatīk garas brīvdienas ārpus mājas, ka viņu nevajag aicināt uz “pasēdēšanām” pie milzīgiem svētku galdiem. “Tajā pašā laikā neatrast cilvēku, kas novērtē un priecājas par visiem mazajiem dzīves brīnumiem tik ļoti kā es. Piemēram, labs koncerts vai foršs skrējiens uz emocionālā pacēluma var noturēt ļoti ilgi,” saka Līva. Svētkus viņa vai nu svin ģimenes lokā vai nesvin vispār. Līvas mīļākie svētki, tāpat kā daudziem, ir Ziemassvētki, īpaši to gaidīšanas laiks. “Īpašo svētku sajūtu cenšos uzburt, darot labu citiem. Piemēram, šogad piedalījos Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējienā, kur dalības maksa tika ziedota, lai varētu nodrošināt asistentus bērniņiem ar īpašām vajadzībām. Pats skrējiens bija sīkums – tikai 1,5 kilometri pa Vecrīgu, jo ikdienā “savā gliemeža tempā” noskrienu krietni lielākus attālumus. Arī pats pasākums ilga aptuveni stundu, bet man ar to pietika, lai pērnā gada nogalē noķertu īsto svētku sajūtu,” piebilst Līva.
Par Līvu
◆ Dzimusi 1991.gada 17.martā Gulbenē.
◆ Mācījusies Gulbenes Bērzu sākumskolā, Gulbenes novada valsts ģimnāzijā.
◆ Studējusi Rīgas Stradiņa Universitātē. Šobrīd – Latvijas Lauksaimniecības Universitātē.
◆ Strādā Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajā institūtā “BIOR”.
◆ Dzīvo Rīgā.
Līva iesaka
◆ Cilvēks nevar sevi pilnībā pasargāt no piesārņojuma, bet var palīdzēt organismam, uzņemot pilnvērtīgu uzturu.
◆ Rūpīgi lasīt produkta marķējumu, lai izvairītos no izstrādājumiem, kas satur daļēji hidrogenētus taukus, jo pierādīts, ka transtaukskābes veicina sirds un asinsvadu slimības, vēža attīstību.
◆ Neaizmirst ēdienkartē iekļaut maksimāli daudz, dažādu krāsu dārzeņus, augļus un ogas, jo tie ir vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu avots.
◆ Sekot līdzi sāls patēriņam (ne vairāk kā 5 grami dienā), jo tas veicina tūsku veidošanos un paaugstina asinsspiedienu.
◆ Dažreiz visu dienas cukura devu (50 grami) var uzņemt ar vienu jogurta iepakojumu. Pārmērīga cukura uzņemšana veicina diabēta attīstību. Ja cilvēks nav aktīvs, tad liekā enerģija uzkrājas taukaudu veidā.
