Pagājušajā nedēļā viesojos kādā mūsu novada saimniecībā un priecājos, kā cilvēki prot uzturēt kārtībā savu īpašumu. Un tas nav tikai pagalms, bet diezgan liela zemes platība. Nav jau tas nemaz tik viegli paveicams, bet saimnieki tiek galā, par ko prieks ne tikai pašiem, bet arī citiem. Bet, pabraucot pa novadu un ne tikai, ceļa malās var redzēt samērā daudz nekoptu lauku. Un pa vidam arī melnas, izdegušas zemes platības – kūlas dedzināšanas sekas. Skumji, ka ir tādi, kas par sava īpašuma sakopšanu uzskata kūlas dedzināšanu. Protams, vēl nepatīkamāk, ja pērnajā zālē uguni nejauši vai varbūt arī tīšām ielaiž kāds cits. Siltajās un saulainajās dienās, kas mūs šobrīd lutina, glābšanas dienesta darbiniekiem ir milzum daudz darba. Nepaiet ne diena, kad nav dzirdamas ugunsdzēsēju auto sirēnas, dodoties dzēst kādu ugunsgrēku. Ik dienu operatīvā informācija liecina, ka valstī notiek vairāki desmiti kūlas ugunsgrēku un izdeg ievērojamas platības. Diemžēl kūlas ugunsgrēku dēļ aizdegas arī meži. Cilvēkiem un valstij rodas zaudējumi. Bet vēl trakāk, ja kūlas ugunsgrēku dēļ nodeg dzīvojamās mājas, saimniecības ēkas un iet bojā arī cilvēki. Un, lai arī kūlas ugunsgrēku statistika ik gadu ir graujoša, nekas nemainās. Šobrīd, kad lietus jau nav bijis ilgāku laiku, zeme ir ļoti izkaltusi. Gribētos aicināt cilvēkus – pirms kaut ko dedzināt, aizdomāties, vai tas nenodarīs postu. Varbūt tomēr ir kāda iespēja citādi sakopt teritoriju…
