Svētdiena, 7. decembris
Antonija, Anta, Dzirkstīte
weather-icon
+2° C, vējš 3.04 m/s, D-DA vēja virziens

Ne uz vienu tautu ļaunu prātu netur

Ebreju tautu Otrjā pasaules karā nīcināja. Nežēlīgi. Gan bērnus, gan pieaugušos. Toreiz to sauca par atbrīvošanos no nevajadzīgas un ļaunas rases.

Ebreju tautu Otrjā pasaules karā nīcināja. Nežēlīgi. Gan bērnus, gan pieaugušos. Toreiz to sauca par atbrīvošanos no nevajadzīgas un ļaunas rases.
Daudziem acīs dūrās, ka ebrejs bija ieguvis labu izglītību, strādāja vadošajos amatos, bija veikalu īpašnieks un ārsts. Dāvids Ginzburgs, kas uz Latviju un Gulbeni dzīvot atnāca krietnu laiku pēc kara, nekad nav turējis ļaunu ne uz vienu tautu un nemeklējis tos, kas viņa tautai darījuši pāri.
D. Ginzburga vedeklas – Luīza un Faina – atceras, ka viņš bijis internacionālists. “Kad Dāvidam bijuši deviņi gadi, viņi kopā ar māsu un brāli palikuši bāreņi. Neviens tā arī nezina, kur palikuši viņa vecāki. Labi ļaudis Kijevā uzaudzināja. Dzīve vēlāk viņus izšķīra, bet viņi vienmēr sazinājās ar vēstulēm un jutās atbildīgi par to, kas notiek ar ģimeni,” saka Faina Ginzburga.
Luīza norāda, ka Dāvids, lai arī absolūts ebrejs, nekad sevī neizjuta piederību šai tautai. “Viņš mīlēja ikvienu. Mēs citreiz smējāmies – sieva viņam krieviete, vedeklas – ukrainiete, krieviete un latviete. Viņš stingri norādīja, ka svarīgākais ir cilvēka sirds. To arī mēs visi ģimenes locekļi esam saglabājuši un paturējuši prātā,” saka Luīza Ginzburga.
Dāvida brālis ir stingrs jūdaisma piekritējs un atzīst tautas reliģijas kanonus. “Dāvids bija karavīrs. Arī kara laikā viņš sargāja Krievijas robežu pie Ķīnas. Viņa mīļākais tērps bija karavīra forma. Zināja ķīniešu, latviešu, krievu, ukraiņu valodu. Mātes un tēva valodu gan Dāvids nezināja, nesaprata. Satiekoties ar tautas brāļiem, nevarēja ar viņiem sarunāties ebreju valodā. Bet tas viņam netraucēja mīlēt šos cilvēkus,” saka L. Ginzburga.
Vedeklas atzīst, ka Dāvids bijis lielisks orators. “Skaisti dziedāja. Vizuāli bija izteikts ebrejs. Arī vārds viņam atbilstošs tautībai. Turklāt gēni ir stipri, jo pat mazbērniem ir kaut kas no ebreja,” saka Faina.
Viņas norāda, ka nekad no latviešiem nav sajutušas negatīvu attieksmi tādēļ, ka viņu dzimtā ir ebrejs.
“Ja cilvēks nevienam nedara pāri, ja viņš ir ar atvērtu un patiesu sirdi, viņš ir jāciena. Un tādēļ cienīja arī Dāvidu. Un viņš to prata novērtēt,” saka
L. Ginzburga.

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.