Dati un prakse liecina, ka atkritumus šķiro tur, kur infrastruktūra ir iedzīvotājiem pieejama un ērta.
Labas šķirošanas iespējas Gulbenes novada pagastos nodrošina 32 un pilsētā – 28 atkritumu šķirošanas punkti.
“Ir noteiktas dienas šķiroto atkritumu konteineru izvešanai: PET un kartonu izved katru trešdienu, stiklu – katra mēneša otrajā ceturtdienā. Tad konteinerus ved no visiem pagastu un pilsētas punktiem. Diemžēl regulāri ir pārpildīti konteineri, kas atrodas laukumos, pie kuriem ir viegli piebraukt. Kopumā tomēr var secināt, ka situācija pamazām uzlabojas, jo kādreiz konteinerus vajadzēja tukšot reizi mēnesī, tad – reizi trijās nedēļās, bet tagad tas tiek darīts vēl biežāk,” salīdzina SIA “Pilsētvides serviss” Gulbenes filiāles vadītāja Kristīne Andrejeva.
Akciju sabiedrības “Latvijas zaļais punkts” un pētījumu centra “SKDS” veiktā pētījuma dati liecina, ka Latvijā atkritumus šķiro gandrīz puse jeb 45 % iedzīvotāju. K.Andrejeva apšauba šo datu ticamību. Vismaz Gulbenē, viņasprāt, nav tā, ka atkritumus šķiro apmēram puse iedzīvotāju. Tiesa, situācija acīmredzot ir labāka nekā Rīgā, kur trūkst iespējas šķirot atkritumus. “Pilsētā atkritumu šķirošanas konteineru laukumi tika izveidoti, ņemot vērā iedzīvotāju blīvumu, tāpēc to ir pietiekami daudz. Diemžēl daudzi joprojām neprot pareizi šķirot atkritumus. Vajadzētu vēlreiz rūpīgi iepazīties ar informāciju Gulbenes novada domes mājaslapā, lai saprastu, ka nedrīkst slapjus, izmirkušus papīrus mest konteinerā, kas paredzēts kartonam. Tādu papīru nevar pārstrādāt, tāpēc sabojāts ir viss konteinera saturs,” skaidro K.Andrejeva. Viņa norāda, ka diezgan bieži gadās secināt – daudzi cītīgi šķiro atkritumus, bet tad viens izber konteinerā nešķirotos sadzīves atkritumus. Tiesa, daudzdzīvokļu māju virtuves ir ļoti šauras. Tajās grūti šķirot atkritumus, tomēr nav arī neiespējami atrast veidu, kā to darīt. K.Andrejeva pieļauj, ka joprojām daudzi atkritumus uztver nevis kā vēlreiz izmantojamus resursus, bet kā kaut ko nevajadzīgu.
