Zināms, ka tiem, kam ir tikai identifikācijas karte, Saeimas vēlēšanās, kuras notiks 4.oktobrī, piedalīties nevarēs, viņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē vēl ir jāpaspēj izņemt vēlētāja apliecība. Šī iemesla dēļ, visticamāk, var gaidīt mazāku vēlētāju aktivitāti.
Savu sašutumu par to, ka nobalsot ar identifikācijas karti nevarēs, “Dzirkstelei” izsaka Kārlis Matīss no Galgauskas. “Daudzi lauku cilvēki izvēlējās lētāko variantu – saņemt identifikācijas karti. Cik tagad viņiem izmaksās brauciens uz Gulbeni, lai izņemtu vēlētāja apliecību? Zinu daudzus, kas dzīvo no pensijas līdz pensijai. Lai aizbrauktu un izņemtu vēlētāja apliecību, tas arī kaut ko maksā! Ir slimi cilvēki, kuri arī gribēdami nevarēs atbraukt, lai izņemtu vēlētāja apliecību. Ne visiem te ir bērni vai kaimiņš, kas var aizvest līdz pilsētai. Cits grib piedalīties vēlēšanās, bet viņam nebūs tādas iespējas. Kam tāda identifikācijas karte? Ar to es esmu nepilnvērtīgs pilsonis, jo nevaru piedalīties vēlēšanās. Tad jau būtu skaidri un gaiši pateikuši, ka ir jāizvēlas pase. Piemēram, manai sievai, kad viņa ņēma identifikācijas karti, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē teica, ka ar to varēs piedalīties vēlēšanās. Pašvaldības vēlēšanās arī varēja piedalīties, un tāda vēlētāja apliecība nebija nepieciešama,” atceras K.Matīss.
Novada vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Vita Kravale skaidro, ka vēlēšanās, kur ir vēlētāju saraksti, kā tas bija pašvaldības vēlēšanās, varēja balsot tikai ar identifikācijas karti. Šajās Saeimas vēlēšanās nav vēlētāju sarakstu, vēlētājs tiek reģistrēts uz vietas un tiek izdarīta atzīme pasē.
Tā kā uz identifikācijas kartes uzspiest zīmogu nevar, tad ir vajadzīga vēlētāja apliecība. “Ceru, ka tas ir pārejoši un līdz nākamajām Saeimas vēlēšanās tiks rasts risinājums. Mēs likumus neizdodam, tikai izpildām vai paskaidrojam, kā izpildīt,” norāda Vita Kravale.
Centrālās vēlēšanu komisijas Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa atzīst, ka 2013.gadā par nepieciešamību mainīt vēlētāju reģistrācijas kārtību lēma Saeima, saglabājot reģistrācijas kārtību – ar spiedogu pasē. Saeimas vēlēšanās spiedogs pasē nodrošina to, ka nav iespējams balsot vairākas reizes, bet vēlētāji var izvēlēties, kurā iecirknī balsot.
K.Bērziņa norāda, ka pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apkopotās informācijas 12.Saeimas vēlēšanās būs 27 520 vēlētāju, kuriem, lai piedalītos vēlēšanās, nepieciešamas vēlētāju apliecības. Tas ir 1,8 procenti no kopējā balsstiesīgo skaita. “Cik no šiem vēlētājiem dažādu iemeslu dēļ neizņems vēlētāju apliecības, grūti prognozēt, tomēr ietekme uz vēlētāju līdzdalību noteikti būtu lielāka, ja šāds risinājums ar vēlētāju apliecībām nebūtu rasts,” saka K.Bērziņa. Skaidrs, ka diezin vai vēlēšanu dēļ cilvēki speciāli ietu izņemt pases, kas papildus maksā un prasa arī laiku. Centrālās vēlēšanu komisijas ieskatā esot jārod ilgtermiņa risinājums, un tas būšot nopietns izaicinājums jaunievēlētajai Saeimai. Centrālās vēlēšanu komisijas viedoklis nav mainījies, un labākais risinājums – lai Saeimas vēlēšanās bez papildu neērtībām varētu piedalīties vēlētāji, kuriem ir tikai identifikācijas karte.
Kārlis Matīss ir pārliecināts, ka šī situācija ar vēlētāju apliecībām radīs to, ka balsotāju aktivitāte būs mazāka. Jau tā ir zema vēlēšanu aktivitāte. “Nonāksim pie tā, ka varu valstī pārņems kaut kas cits,” saka K.Matīss. Tam piekrīt arī gulbeniete Ilona, kura “Dzirkstelei” stāsta, ka viņas brālim ir tikai identifikācijas karte, bet vēlētāja apliecību viņš nevar izņemt, jo viņa darba laiks to vienkārši neļauj izdarīt, neviens taču tāpēc no darba nelaidīs izņemt vēlēšanu karti. “Redzot partiju reitingus, uzskatu, ka šī ir tā reize, kad Saeimas vēlēšanās ir jāpiedalās, jo krievvalodīgie noteikti ies uz vēlēšanām, un mums, latviešiem, arī ir jāiet,” ir pārliecināta Ilona.
V.Kravale piebilst, ja cilvēkam ir problemātiski nokļūt līdz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, vajadzētu būt atsaucīgiem un izpalīdzēt, lai tomēr tiktu pie vēlētāja apliecības.
Viņa arī pieļauj, ka šī iemesla dēļ varētu kristies vēlēšanu aktivitāte.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Gulbenes daļā nepiekrīt pārmetumiem, ka darbinieki aicinājuši ņemt identifikācijas kartes, solot, ka ar tām varēs balsot. Sākotnēji tā arī esot bijis, bet par to, kad Saeima grozīja vēlēšanu likumu, pārvaldes Gulbenes daļa nevarot uzņemties vainu.
Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Gulbenes daļā “Dzirkstele” noskaidroja, ka pirmdien vēlētāju apliecības izņēmuši 7 cilvēki, otrdien – 12, bet trešdien rīta pusē – 6 cilvēki.
Iedzīvotāji izsaka arī pārmetumus, ka šajā gadījumā pārvalde varētu strādāt arī sestdienās. “Dzirkstele” jau rakstīja, ka pēdējais brīdis, lai saņemtu vēlētāja apliecību, būs 3.oktobris līdz pulksten 16.00. Pārējās dienās iestādes darbalaiks ir šāds: pirmdien – no pulksten 11.00 līdz 18.00, otrdien un trešdien no pulksten 9.00 līdz 16.00, ceturtdien no pulksten 11.00 līdz 18.00, piektdien no pulksten 8.00 līdz 14.00.
