Ne tikai latviešiem, arī citām tautām vasaras saulgrieži ir vienmēr svinēti svētki.
Ne tikai latviešiem, arī citām tautām vasaras saulgrieži ir vienmēr svinēti svētki. Tradīcijās ir daudz līdzību, tomēr rodams arī atšķirīgais.
Piemēram, Maķedonijā Jāņu dienā nes saulē vēdināt apģērbu, pret kodēm tajā liekot īpašas Līgo vakarā plūktas zālītes.
Francijā Jāņu dienā nedrīkst mazgāt bērnu drēbītes, lai mazulis nesaslimst.
Dienvidslāvijā stingri aizliegts šajā dienā strādāt, īpaši lauku darbus.
Tīringā jauni pāri kaili vārtās pļavas ziedos un rasā, jo tas dod auglību laukiem.
Īrijā Jāņu ugunskura ogles ierok lauka malā, bet Skotijā savāc apdegušās pagales un saliek tīruma malā, jo tad laukos ir labāka raža. Skoti ar dūmojošu ugunskura pagali apstaigā laukus.
Austrijā pirms Jāņiem jaunieši apstaigā sētas un vāc žagarus vai ko citu dedzināmu. Katram saimniekam bija jādod sava artava, lai visiem tiktu nedaudz saules. Kas neko nedeva ugunij, būs nelaimīgs visu gadu.
Spānijā Jāņu naktī savāc rasu un tajā iejauca mīklu, ticot, ka tādai maizei ir īpašs spēks.
Skandināvijā Jāņu naktī klāj zemē segu, lai tā uzsūc rasu. No rīta segā ietina slimnieku un ticēja, ka visas kaites pāries.
Spānijā Jāņu naktī neauglīgas sievas peldas upē, bet pēc tam berzē vēderu gar klintīm, jo tad citos Jāņos varot cerēt uz mantinieku.
Itālijā meitenes Jāņu naktī paliek zem spilvena divas pupas – vienu melnu, otru baltu. No rīta neskatoties vienu izvelk. Ja melno, tad gada laikā izies pie vīra.
Skotijā pieņemts Jāņu naktī dot mīlestības zvērestu. Daudzi zvēresti ir lauzti, tomēr Britu salās jūnijs ir piemērotākais mēnesis kāzām.
