27.jūlija rīts. Sen gaidītais laiks bija klāt! Ar nepacietību visi ekskursijas dalībnieki kāpa autobusā un devās uz Liepāju.
27.jūlija rīts. Sen gaidītais laiks bija klāt! Ar nepacietību visi ekskursijas dalībnieki kāpa autobusā un devās uz Liepāju.
Garais ceļš bija kluss. Laikam jau tie, kuri nebija bijuši Liepājā, centās iztēloties šo pilsētu. Iebraucām lielajā Liepāja un uzreiz sajutām auksto gaisu, kas plūda no Baltijas jūras. Piestājām pie “Liepājas metalurga” ledus halles, kur mums piebiedrojās gids. Šis cilvēks likās ļoti interesants. Viņš mums stāstīja par Liepāju, vēlāk arī par Lietuvu.
Pirmais apskates objekts bija Karostas rajons. Interesanti tas, ka Liepāja ir sadalīta trīs daļās: Karosta, Vecliepāja un Jaunliepāja. Karosta šokēja ar to, ka ļoti daudzas celtnes un platības nebija apdzīvotas. Karosta ir atdalīta no apdzīvotās pilsētas daļas. Sengaidītais brīdis bija klāt – jūra. Varējām izbaudīt jūras gaisu un vēju. Neparasti mums likās viļņlauži, kas atgādināja ragus.
Tālāk devāmies uz Sv. Nikolaja jūras katedrāli, kuras celtniecības darbi tika uzsākti 1900.gada jūnijā. Pēc tam mēs iebraucām Vecliepājā. Brīnišķīga sajūta bija uzkāpjot Sv. Trīsvienības baznīcas skatu tornī, tur varēja vērot visu neparasto Liepājas panorāmu. Mūs fascinēja tas, ka no vienas puses bija jūru, bet no otras – Liepājas ezers, visam pa vidu – lielā Liepāja.
Pavisam neparasta ir modernā katoļu baznīca, tā nedaudz atgādināja cepuri. Sekoja brauciens pie jūras. Lielajā Liepājas pludmalē varējām vērot pieminekli, kurš veltīts bojā gājušajiem jūrniekiem. Kādu laiku pavadījām pie jūras. Daži drosminieki pat izbaudīja to peldē. Bija brīvais laiks, daži to izmantoja kādā no Liepājas centra kafejnīcām, citi apskatīja pilsētu. Apsēžoties slavenajā Rožu laukumā, lielu interesi radīja kāds vīrietis, kurš ar neparasto balsi pelnīja sev maizīti. Naktsmītnes bija jaunatnes centrā.
No rīta pulksten 8.00, kā tas bija ieplānots, ar gidu devāmies uz Lietuvu. Pāri robežai tikām ātri. Iebraucām kūrorta pilsētā Palangā, kurai izbraucām cauri, lai nonāktu Klaipēdā. Klaipēdu divās daļās sadala kanāls. Vienīgā iespēja, kā nokļūt otrā pilsētas pusē, bija prāmis. Liela daļa ekskursantu ar prāmi brauca pirmo reizi, tas radīja negaidītu sajūsmu. Tikuši pāri, devāmies uz delfināriju, tur vērojām neparastu delfīnu izrādi. Šī izrāde nevienam nelika vilties. Ar skumjām devāmies prom, jo daudziem tā radīja spilgtas emocijas.
Sekoja “Jūras muzeja” apskate. Muzejā varēja aplūkot pilnīgi visu, kas saistīts ar jūru: dažādas zivtiņas, kuģus, kuģošanas vēsturi un citu svarīgu informāciju.
Bija pienācis laiks izbaudīt Palangas pludmales priekus, tur mēs pavadījām stundu. Visi ar skumjām pametām Lietuvu. Devāmies mājup, jo Gulbene mūs sauca atpakaļ. Ja ceļš uz turieni bija kluss, tad atpakaļceļā visi sarunājās un apsprieda šo jauko braucienu. Tas nozīmē, ka ekskursija bija izdevusies, par to mēs ļoti priecājamies.
