Ar 1.jūniju mednieki varēs doties stirnāžu medībās. Tautā mēdz teikt – meklēt Jāņu buku.
Ar 1.jūniju mednieki varēs doties stirnāžu medībās. Tautā mēdz teikt – meklēt Jāņu buku.
Lai medības būtu interesantākas un veiksmīgākas, der atcerēties, ka vasarā stirnāži meklē izredzēto un reizēm atsaucas arī mātītes īdēšanu atdarinošam svilpienam.
Neparasta valoda
Dažādu tonalitāšu svilpieni arī ir viens veids, kā stirnas sazinās savā starpā. Svilpiens vienmēr nozīmē aicinājumu satikties. Ja tas ir zemākos toņos, stirna meklē āzi, ja augstākos – tas ir aicinājums atsaukties kazlēnam, kurš kaut kur tuvumā noslēpies zālē. Ar vēl augstākas tonalitātes svilpienu kazlēns meklē māti.
Īpatnējais svilpiens cilvēka ausij bezvēja laikā dzirdams 150 metru attālumā, tikai tas jāmāk atšķirt no pārējiem meža trokšņiem.
Der gludas lapas
Svilpīti stirnu pievilināšanai viegli pagatavot pašam, taču būs krietni jānopūlas, lai to iemācītos pareizi lietot. Vislabāk svilpītes izgatavošanai izmantot lapas ar smalku dzīslojumu un līdzenām malām. Derēs bumbieres, bērza vai ceriņu lapa, var mēģināt izmantot arī kamolzāles lapu. To pieliek cieši sakniebtām lūpām un pūš tā, lai lapas malas sāktu vibrēt, radot vēlamo skaņu. Jo platāk būs pirksti, kas tur lapu, jo skaņa būs zemāka jo tuvāk – augstāka un vairāk atgādinās kazlēna aicinājumu mātei.
Diemžēl kļūdoties izdosies skaņa, kura atgādinās stirnas briesmu signālu, un cerētā medījuma vietā labākajā gadījumā pamanīsiet vien aizmūkošu dzīvnieku.
Katram sava skaņa
Dabas materiālu svilpīti var izgatavot dažos mirkļos, tomēr mednieki bieži vien izvēlas rūpnieciski izgatavotas svilpītes. Taču arī tās jāmāk noregulēt uz “pareizā” toņa. Princips ir tas pats – jo skaņa zemāka, jo tā vairāk domāta stirnu āzim, augstāka – kazai.
Mēdz teikt, ka saule pēc lietus samulsina stirnāzi, tāpēc vislabāk mānīgajam svilpienam viņš atsaucas pēc pērkona lietusgāzes, kad pļavās mazliet kūp migla un gar mākoņa maliņu parādās pirmie saules stari.
Stirna redz samērā vāji, tomēr viņa ievēros jebkuru strauju kustību. Viņa vairāk paļaujas uz dzirdi, tāpēc stirnu medībās jābūt īpaši klusam, jāsaplūst ar apkārtējo pasauli un jāpaliek nemanāmam. Tikai tad var cerēt uz panākumiem, īpaši vasaras otrajā pusē, kad dzīvnieki kļūst tramīgāki.
Vai vērts šaut?
Kad dzīvnieks izvilināts no paslēptuves, atliek vien izlemt, vai izdarīt šāvienu. Varbūt skaistākos stirnāžus tomēr vērts pataupīt un ļaut viņiem turpināt dzimtu, radot veselīgus un spēcīgus pēcnācējus. Savukārt šaut labāk tos dzīvniekus, kuriem redzamas kādas nepilnības, piemēram, viens rags vai kāda cita kroplība. Cepetim tas neskādēs, savukārt, šaujot veselīgākos un skaistākos dzīvniekus, mēs paši radām situāciju, ka izredzes turpināt dzimtu iegūst vājākie, kurus citā situācijā spēcīgākie āži aizraidītu prom.
Speciālisti uzskata, ka tomēr nevajadzētu pārāk daudz eksperimentēt ar māņu svilpieniem, jo nemākulīga svilpšana var stirnas aizbaidīt vai pat izjaukt dabīgo riestu apvidū. Bieži vien pietiek atrast vietu, kur stirnas visbiežāk uzturas, ierīkot slēpni un izdarīt nekļūdīgu šāvienu.
