Individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšanu organizēja bijušais domes priekšsēdētājs Mārtiņš Kokars.
Individuālo siltuma skaitītāju uzstādīšanu organizēja bijušais domes priekšsēdētājs Mārtiņš Kokars. Viņš paskaidroja, cik labi būšot, ja paši iedzīvotāji varēšot noteikt nepieciešamo siltuma daudzumu, bet pēc diviem gadiem skaitītājus varēšot izmest.
Tālāk lietu kārtoja M.Kokara vietnieks Valtis Krauklis. Viņš paskaidroja, ka, noslēdzot individuālos līgumus, jābūt 100 procentu piekrišanai, bet, ja kaut viens dzīvoklis atteikšoties, tad tos neuzstādīs nevienam. Kādi izskatās skaitītāji, parādīts netika, viss notika uz godavārda.
Līgumus noslēdza ar domi, bet tā bez lietotāju ziņas un piekrišanas par skaitītāju uzstādīšanu noslēgusi līgumu ar firmu “Teko plus”.
Kad pirmā apkures sezona vēl nebija beigusies 2000.gada 24.martā, pēc V.Kraukļa priekšlikuma dome pieņēma lēmumu nr. 4, ar kuru noteica “Jumim” siltuma patēriņu aprēķināt pēc minētās firmas programmas. To arī darīja.
Nav zināms, kā aprēķināja siltuma patēriņu, jo pēc pirmās apkures sezonas, sākotnēji uzstādītās skalas nomainīja.
H.Tomass paskaidroja, ka skalas nomainītas, lai precizētu aprēķinus un rakstiski paziņoja, ka maksa par katru skalas strīpiņu ir 17 lati.
Lietotāji paši nav noteicēji, ko rāda strīpiņas uz skalas, jo jāmaksā par nekvalitatīvu preci, tāpēc “Dzirkstelē” 2000.gada 22.martā bija publicēts mans raksts, kuru komentēt V.Krauklis atteicās, tādēļ lietu turpināju noskaidrot.
Šā projekta vadītājs Jāzeps Višķers “Domes Vēstnesī” rakstīja, ka šī lieta ir eksperiments, un, ja tas attaisnosies, varēs to ieviest arī citās pilsētas mājās.
Vienlaikus izskaidroja, ka izdarītie mērījumi liecina, ka mājās ir siltuma zudumi 25 līdz 30 procenti, ka esot jāuzlabo siltuma izolācija.
Lai pierādītu skaitītāju lietošanas efektivitāti viņš “Domes Vēstnesī” publicēja tabulu, kurā salīdzināja siltuma patēriņa samazināšanos (kā liekas neveiksmīgi). 1998.gada auksto ziemu salīdzināja ar pēdējām divām siltām.
Vai nu apzināti, vai kļūdas dēļ J.Višķers no salīdzinājuma izlaida 1999./2000.gada ziemu, kad jau darbojās skaitītāji. Tieši tajā ziemā tikai Nākotnes 2/4 māja samaksāja 844,13 latus vairāk nekā tabulā uzrādītā ekonomija.
1998.gada datus viņam izvēlējies un iedevis H.Tomass.
Mājas siltuma zudumu starpībai, arī patēriņam par karsto ūdeni, vajadzētu parādīties individuālos skaitītājos, bet tā nav.
Tagad, pēc diviem gadiem, veic lietotāju rakstisku aptauju, kas ir par, kas – pret skaitītājiem. Vienlaikus dome paskaidro, ka turpmāk lietotājiem būs jāmaksā pašiem par iztvaikojošiem stienīšiem, plombi un arī firmai par siltuma patēriņa aprēķināšanu.
Ne noslēgtais individuālais līgums, ne domes lēmums nr.4 nedod tiesības “Jumim” iekasēt pārtēriņa naudu.
Latvijas Nacionālais metroloģijas centrs 1997.gada 20.jūlijā izskaidroja, ka līgumā minētie nav skaitītāji, bet indikatori – sadalītāji, pēc kuriem siltuma piegādātājam nav tiesību iekasēt naudu.
To, ka tas bija divu gadu eksperiments, ir jāatzīst, un tajā laikā iekasētā pārtēriņa nauda jāatmaksā. Būtu jāzina, kā būs tālāk, jo tagad vairs nav 100 procentu piekritēju.
Ko darīs ar tiem, kas aptaujas lapā ar savu parakstu bija pret, un tiem, kas atsakās un nemaksā par pārtēriņu?
Vai eksperiments vēl turpināsies, vai ticēt M.Kokaram un skaitītāji jāizsviež?
Īstas skaidrības man nav.
Jāsasauc īpašnieku kopsapulce
“Par rakstā minētajiem jautājumiem neskaitāmas reizes V.Miglas kungam ir sniegtas atbildes, tāpēc atkārtoties nav vērts.
Atgādināšu tikai vienu. Ja jūsu mājas Nākotnes ielā 2/4 dzīvokļu īpašnieki un īrnieki nav apmierināti ar līdzšinējo siltuma uzskaiti, tad nepieciešams sasaukt mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un pieņemt citu lēmumu. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces lēmumi ir saistoši visiem dzīvokļu īpašniekiem, ja “par” nobalsojuši vairāk nekā puse dzīvokļu īpašnieku skaita,” Vladimira Miglas vēstuli komentē Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Valtis Krauklis.
