Lapu iela Gulbenē savulaik bija klāta ar normālu grants segumu un nodrošināja normālu satiksmi. Tad pēc Gulbenes pilsētas domes rīkojuma ceļa posmu noklāja māliem.
Lapu iela Gulbenē savulaik bija klāta ar normālu grants segumu un nodrošināja normālu satiksmi. Tad pēc Gulbenes pilsētas domes rīkojuma ceļa posmu noklāja māliem.
Šis mālu segums pastāvēja divus gadus un sešus mēnešus. Šajā laikā notika mana vadītā mopēda sadursme ar automašīnu, kura iegriezās Lapu ielā. Pēc satiksmes ministra A.Gorbunova rīkojuma mālu segumu nomainīja pret šķembu segumu, bet bija jau par vēlu.
Pirms mālu novākšanas uz sasalušajiem un plānā virskārtā atkusušajiem, ļoti slidenajiem māliem kritu tik smagi, ka pasaule griezās un šūpojās, tas pēc kāda laika pārgāja, bet pamazām sāka zust redze, kamēr viena acs satumsa pilnīgi. Sekoja acu slimību speciālistu atzinums: labajai acij redzi atjaunot nav iespējams. Atlika vienīgā iespēja – glābt otru aci. Ārstēšanās dēļ biju nonācis lielās materiālās grūtībās, atlikušās acs glābšanai pilsētas domē lūdzu naudas pabalstu. Domes deputātu lēmums bija – neatbalstīt atlikušās acs glābšanu. Tas ir saprotams, jo, kad nebūs nevienas acs, tad vairs nerakstīs un pabalstu neprasīs.
Tikai dīvaini, ka neviens no deputātiem neiedomājās, ka vajadzētu atvainoties par vienu sekmīgi likvidēto aci, jo tagad uz mums attiecas Eiropas kultūras normas.
Jānis Puriņš, kara invalīds
Gulbenes pilsētas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Valtis Krauklis skaidro, ka par materiālo pabalstu piešķiršanu lemj Sociālo jautājumu komitejas locekļi. “Jānim Puriņam materiālā palīdzība ir piešķirta vairākkārt. Ja viņš piekrīt, esam ar mieru publiskot, cik reizes, kad un cik lielā apmērā šis vīrs ir saņēmis pabalstus,” saka V.Krauklis.
