Latvijas Zemnieku savienības Ārkārtas kongresa uzdevums – pārveidot partijas programmu atbilstoši šodienas apstākļiem – tika izpildīts.
Latvijas Zemnieku savienības (LZS) Ārkārtas kongresa uzdevums – pārveidot partijas programmu atbilstoši šodienas apstākļiem – tika izpildīts.
Ar partijas jaunās programmas saturu un papildināto nosaukumu tā ir pieteikusi sevi kā pirmais īsteni centriskais politiskais spēks Latvijā, vienlaikus arī uzņemoties zināmu centriskās idejas popularizētājas un centrisko spēku apvienotājas lomu valstī. Kongress skaidri definēja partijas nostāju attiecībā uz galēji kreisām vai labējām novirzēm, uz jebkuriem idejiskiem pārspīlējumiem kā tautsaimnieciski nekonstruktīviem. Lai sakāpināta politizācija neaizēnotu skatu uz savu zemi un cilvēkiem, atbildes uz mūsdienu jautājumiem jāmeklē pragmatiskā pieejā, kas prasa nevis tikai spekulatīvi piesaukt centru, bet rīkoties centriski. Tātad nevis tikai runāt pragmatiski, bet dzīvot pragmatiski. LZS nepārprotami norāda uz Latvijas laukos dzīvojošo un strādājošo problēmām un to risinājumiem kā mūsu partijas nemainīgu prioritāti.
Svarīgi ir attīstības priekšnoteikumi
Lai tautsaimniecības nozares Latvijā varētu attīstīties, kā priekšnoteikums partijas programmas Tautsaimniecības daļā minēta prasība veidot valsts ilgtspējīgas attīstības koncepciju ar mērķi gūt pēc iespējas vairāk ienākumus valstij, pašvaldībām un cilvēkiem. Ar tādu pašu mērķi programmas Nodokļu politikas daļā paredzēts ievērojams nodokļu atvieglojums , piemēram, samazinot uzņēmumu maksāto nodokļu slogu, lai veicinātu ražošanu, atbrīvojot mazās zemnieku saimniecības, amatniekus un citus pašnodarbinātos ar nelieliem ienākumiem no pienākuma kārtot grāmatvedības uzskaiti, pazemināt pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai, sabiedriskajam transportam, medikamentiem, pirmās nepieciešamības precēm un citam.
Programmas Lauksaimniecības nodaļā skaidri iezīmēts partijas mērķis – apturēt lauksaimnieciskās ražošanas lejupslīdi Latvijā. Domājams, ka esošais subsīdiju sadalījums ne tuvu nav uzskatāms par taisnīgu pret tiem, kas apzinīgi un godprātīgi strādā laukos, uzturot šo vidi un tādā kārtā pildot valstiski svarīgo pienākumu. Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku vides attīstībai ir jāpalielina, līdzīgi kā tas ir kaimiņvalstīs Igaunijā un Lietuvā, atvēlot šim nolūkam četrus līdz piecus procentus valsts budžeta. Tas ļautu par katru graudaugu sējumu hektāru saņemt 25 līdz 30 latus. Kopumā vienādu konkurences apstākļu nodrošināšanai nepieciešams panākt aptuveni 0,5 miljardu latu ieguldījumu nozarē, ko varētu panākt, ja Latvijas lauksaimniecība saņemtu līdzvērtīgu finansu atbalstu tam, ko saņem ES valstu lauksaimniecība. Šeit ir vietā pieminēt daudzkārt locīto integrāciju Eiropas Savienībā un mūsu partijas konsekvento prasību, lai valsts ārpolitiskās aktivitātes sekotu iekšpolitiskajām prioritātēm.
Valsts pārvaldes iestādēm mēs piešķiram lielāku nozīmi, nekā šībrīža valdība, kas acīmredzot lielā mērā redz valsts administratīvās institūcijas kā globalizētā “brīvā tirgus” piedēkli. Esam norādījuši uz nepārtraukto un nepamatoto pārtikas produktu importa pieaugumu Latvijā līdz ar partijas deklarēto nostāju, saskaņā ar kuru par valsts budžeta līdzekļiem finansētajās iestādēs (slimnīcās, cietumos, armijā, skolās un citur) pamatā jāiepērk un jāpatērē augstvērtīgie Latvijā ražotie pārtikas produkti.
Reģionālās un sociālās attīstības dominante
Partijas programmā akcentēta valsts reģionu attīstība, ko mēs saistām ar lauku ražošanas un infrastruktūras nostiprināšanu, zināmā mērā arī ar valsts varas decentralizācijas pasākumiem. Ar valdības speciāli dibinātu attīstības fondu starpniecību ārvalstu investīcijas virzāmas uz stagnācijas skartajiem rajoniem, to administratīvo pārvaldi uzticot reģionālajām attīstības aģentūrām. Lai saglabātu tautai raksturīgo sociālo vidi, kurā dzīvo un strādā zemnieki, skolotāji, ārsti, uzņēmēji un citi, izslēgtu tālāku lauku depopulāciju un nodrošinātu iespēju laukos pastāvēt visa veida un lieluma saimniecībām, valsts un pašvaldību administratīvi-teritoriālajā reformā jāizvairās no vienkāršotām, sasteigtām konstrukcijām un nemotivētiem lēmumiem. Centriskā partija/ LZS stingri pastāv uz to, ka saskaņā ar brīvprātības principiem veidotajai pašvaldību reformai jāievēro reģionu īpatnības. Saprotot cilvēku bažas, uzskatām, ka brīvais zemes tirgus Latvijā ieviešams tikai pēc iestāšanās ES.
Bezdarba mazināšanas stratēģija
Līdztekus reģionu attīstības veicināšanas pasākumiem Latvijas laukos sevišķi svarīgi šodien realizēt valsts sociālo politiku, kuras ietvaros Centra partijas/LZS paredz izstrādāt visaptverošu bezdarba un nabadzības mazināšanas stratēģiju. Ievērojot saspringto demogrāfisko situāciju un nepieciešamību sabiedrībai nodrošināt savu turpmāko pastāvēšanu , partija piešķir īpašu nozīmi investīcijām ģimenes nostiprināšanai, veicinot jaunu ģimeņu veidošanos, paredzot tām sociālas piemaksas un nodokļu atvieglojumus.
No skolas laikiem zināms, ka Latvija ir zeme, kur nekad nav bijis bada. Jo vairāk jābrīnās, kā līdzšinējā valsts pārvaldes sistēma nav atzinusi par vajadzīgu atbalstīt sociāli neaizsargātās iedzīvotāju kategorijas pat gadījumos, kas neprasa ievērojamus finansu ieguldījumus. LZS uzskata, ka arī budžeta deficīta apstākļos valsts ir spējīga nodrošināt ar Latvijas piena produktiem visus skolas bērnus un daudzbērnu ģimenes. Ja vien ir tāda vēlēšanās. Nevienas partijas programma nav brīnumnūjiņa, ar kuras palīdzību vien uzreiz izmainīt situāciju valstī. LZS pilnībā apzinās, ka visa pamatā ir cilvēki, tas, cik viņos godaprāta, pildot dotos solījumus. Uzskatot, ka dziļo plaisu, kas izveidojusies starp valsts varu un sabiedrību Latvijā varētu mazināt vēlēšanu sistēmas maiņa, partija atbalsta jauktās vēlēšanu sistēmas izveidi, dodot iespēju vēlētājiem balsot par konkrētām personām.
