Šī vasara mūs visus lutina ar karstu, sausu, saulainu laiku. Dzīvojot mūsu klimatiskajā joslā, tas ir īsts brīnums, tāpēc gribas to izbaudīt visā pilnībā – sauļojoties, atpūšoties pie ūdeņiem…
Šī vasara mūs visus lutina ar karstu, sausu, saulainu laiku. Dzīvojot mūsu klimatiskajā joslā, tas ir īsts brīnums, tāpēc gribas to izbaudīt visā pilnībā – sauļojoties, atpūšoties pie ūdeņiem…
Diemžēl šī saulainā, karstā vasara nesusi arī nomācošu, biedējošu statistiku – līdz 13.jūlijam Latvijas ūdeņos dzīvības zaudējuši 60 cilvēki, no tiem astoņi bērni un pusaudži vecumā līdz 16 gadiem.
Lai jaukā vasaras atpūta nepārvērstos par traģēdiju, vienmēr vajadzētu atcerēties, kā pasaudzēt sevi un citus. Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests izstrādājis ieteikumus, kas jāņem vērā drošībai uz ūdens.
Nav ieteicams vienam doties peldēties. Nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut bērnu atrašanos pie ūdens vieniem – bez pieaugušo klātbūtnes. Ja uz ūdens radīsies problēmas, līdzās var nebūt citu cilvēku, kas spētu palīdzēt. Pirms ļaut bērnam doties ūdenī, vecākiem vajadzētu pārbaudīt, vai ūdenstilpes gultne nav bedraina, dūņaina, vai ūdenī nav nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem var gūt savainojumus. Ūdenī jāpieskata arī tie bērni, kuri prot labi peldēt. Bērns var pārvērtēt savas spējas. No krampjiem vai aizrīšanās ar viļņojošos ūdeni neviens nav pasargāts, turklāt šādā situācijā bērns var sabīties un zaudēt kontroli. Arī bērnu savstarpējā draiskošanās ūdenī var beigties ar neparedzētām sekām.
Jāatceras par savu spēku robežām. Dižošanās ar to, ka vari aizpeldēt vistālāk vai pārpeldēt ezeru vai upi, nav tā vērta, lai riskētu ar savu dzīvību. Pirms doties ūdenī, brīdini krastā palikušos vai pārējos peldētājus par to, cik tālu esi plānojis peldēt, vai gatavojies nirt zem ūdens. Nepazīstamā vietā nedrīkst uzreiz lēkt ūdenī! Vispirms jāpārliecinās, vai ūdenstilpes gultnē nav kādi akmeņi, nogrimuši asi priekšmeti, pret kuriem, lecot no augstuma, var gūt traumas. Ja gadās iekļūt straumē, jāsaglabā miers, jāpeld pa straumi uz priekšu, cenšoties nokļūt tuvāk krastam. Peldēties naktī, stipra vēja vai negaisa laikā ir bīstami.
Atrodoties uz matrača vai peldriņķa, nevajadzētu peldēt tālu no krasta, jo piepūšamais peldlīdzeklis negaidot var saplīst vai arī vējš iepūst dziļumā, aiznest pa straumi. Nodarbojoties ar kādu ūdenssporta veidu vai vizinoties ar laivu, kuteri vai kādu citu peldlīdzekli, nepieciešams uzvilkt glābšanas vesti.
Ūdenī nevajag jokojoties skaļi saukt “Palīgā! Slīkstu!”, jo situācijā, kad patiešām būs vajadzīga palīdzība, neviens vairs nepievērsīs uzmanību. Ja ūdenī tiešām atgadās nelaime, pirms slīcēja glābšanas uz ūdens jānovērtē situācija un savas iespējas, jo slīcēja glābšana var apdraudēt pašu glābēju. Slīcēju var glābt tikai cilvēks, kurš labi apguvis peldēšanas tehniku un zina paņēmienus, kā satvert cietušo un izvilkt to krastā. Visdrošākā glābšana ir no krasta, pametot nelaimē nonākušajam jebkādu ūdenī peldošu priekšmetu, kas palīdzēs noturēties uz ūdens. Ja esi kļuvis par nelaimes aculiecinieku, nekavējoties izsauc glābējus pa tālruni 112, pēc iespējas precīzāk norādot nelaimes vietas koordinātes.
Ņemot vērā satraucošo šīs vasaras statistiku, jāatceras, ka nelaime var notikt ar katru no mums. Rūpes par bērnu drošību, veselību un dzīvību ir katra iedzīvotāja pienākums. Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspektores lūdz ikvienu aktīvi iesaistīties bērnu uzraudzībā.
Vēlme doties pie ūdeņiem radījusi papildu apdraudošu situāciju, kad bērni uz ceļa balso transporta līdzekļus, lai nokļūtu vietā, kur ir ezers vai upe. Diemžēl bērns nevar būt pārliecināts, ka ceļojums beigsies, kā paredzēts. Lūdzam visus vecākus rūpēties par savu bērnu drošību, izskaidrot iespējamās sekas, ko var radīt šāda rīcība.
Lai jaukā vasara katrā ģimenē nestu prieku un gaidīto atpūtu, atcerēsimies, ka tikai mēs paši varam nosargāt savus bērnus, ar atbildību izturoties pret viņu drošību, veselību un dzīvību!
