Ministru kabinets noteicis kārtību, kādā turpmāk aprēķinās mežam nodarītos zaudējumus, kuri radušies, pārkāpjot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu un izmantošanu.
Ministru kabinets noteicis kārtību, kādā turpmāk aprēķinās mežam nodarītos zaudējumus, kuri radušies, pārkāpjot prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par meža apsaimniekošanu un izmantošanu. Tā nosaka minimālo platību, pēc kuras aprēķināmi mežam nodarītie zaudējumi, ja ir bojāta vai iznīcināta mežaudze vai mežam radušies vēl citi zaudējumi.
“Kad zaudējumu koku cenai izsniegšanai uz celma kailcirtē (celmu nauda) noteica pieckāršā apmērā, bija aizrādījumi, ka tas nav zaudējuma apmērs, bet sods, un meža īpašniekam var noteikt nepamatoti lielus zaudējumus,” stāsta Gulbenes virsmežniecības virsmežzinis Andis Caunītis. Tas radīja objektīvu nepieciešamību pēc normatīvo aktu papildinājuma, lai precīzāk definētu mežam nodarītos zaudējumus.
Līdzšinējos noteikumos bija rodamas neprecizitātes arī terminoloģijā un zaudējumu aprēķināšanas metodikā. Piemēram, mežam zaudējumi netiek nodarīti, ja nocērt mežaudzi, kas sasniegusi galvenās cirtes vecumu. Šajā gadījumā vienīgais pārkāpums bija tas, ka īpašniekam nav ciršanas apliecinājuma. Veicot mežsaimniecisko darbību īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, aizsargjoslās un mikroliegumos, zaudējumus līdz šim aprēķināja, ņemot vērā to pašu metodiku, ko lietoja mežaudzēs, kur nav nekādu ierobežojumu.
Noteikumi arī neparedzēja gadījumus, ka Meža valsts reģistrā nav datu par mežaudzi, kur veikta patvaļīga koku ciršana. Jaunajos noteikumos tas ir paredzēts, tādējādi nerodas grūtības, aprēķinot zaudējumus minētajos gadījumos.
“Cērtot kokus svešā mežā, zaudējumi rodas saimniekam un mežam. Saimniekam tos veido kokmateriālu tirgus cena, mežam – Ministru kabineta noteiktā aprēķinu metodika, kuras pamatā ir minimālais kokmateriālu šķērslaukums. Katru kubikmetru, kas nocirsts un ir mazāks par minimālo šķērslaukumu, aprēķina pēc cenas, kurā kā koeficients ir ietverta minimālā mēnešalga. Tai ir tendence pakāpeniski palielināties, tāpēc zaudējumu apmērs arī par katru konkrētu koku sugas kubikmetru palielināsies. Tādējādi, atlīdzinot iepriekš minētos zaudējumus, cilvēkiem vairs nebūs izdevīgi nelikumīgi cirst mežu. Pēc nelikumīgas meža ciršanas, samaksājot soda naudu, peļņas vairs nebūs,” stāsta A.Caunītis.
Jaunie noteikumi papildus paredz gadījumus, kad mežam nav nodarīti zaudējumi, ja kokus cērt bez apliecinājuma mežaudzē, kas sasniegusi galvenās cirtes vecumu un kuras ciršanai normatīvie akti neparedz citus ierobežojumus. Ir noteikts, ka īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, mikroliegumos un aizsargjoslās, kur mežsaimnieciskā darbība ir aizliegta, zaudējumus noteiks pēc patvaļīgi nocirsto koku skaita, tādējādi precizējot zaudējumu aprēķinu.
