Sakarā ar gaidāmo svecīšu vakaru Gulbenes evaņģēliskās baznīcas lauciņā ir daudz akmeņu un akmentiņu mests.
Sakarā ar gaidāmo svecīšu vakaru Gulbenes evaņģēliskās baznīcas lauciņā ir daudz akmeņu un akmentiņu mests. Cik pelnīti un nepelnīti, tas lai paliek uz katra paša sirdsapziņas.
Ir jau grūti gadu gaitā ierasto paražu vietā pieņemt jaunas. Taču šinī gadījumā vārds “jaunas” ir diezgan nosacīts, jo ne velti saka, ka viss jaunais ir labi aizmirsts vecais.
Pirms komunistiskās varas Mirušo piemiņas dienu atzīmēja pēc baznīcas kalendāra. Ienākot padomju varai, viss, kas saistījās ar baznīcu un ticību, tika izskausts. Līdz Latvijas otrajai atmodai baznīca to atzīmēja novembra beidzamajā svētdienā. Tad noslēdzās baznīcas gads un sākās Kristus gaidīšanas laiks. Nekas nav mainījies arī šogad. Evaņģēliski luteriskā baznīca to atzīmēs beidzamā novembra svētdienā, kad ticīgie ļaudis aizlūdz par mirušo dvēselēm un simboliski aizdedz par katru dvēseli svecīti.
Protams, katram ir savi priekšstati par ticības nozīmi viņa dzīvē, tāpēc nevienam netiek uzspiests ar varu svecīti pie viņa mīļo kapa aizdegt tieši pēc baznīcas kalendāra datuma. Ja tik daudziem cilvēkiem tuvāks ir “tautiskais” svecīšu vakars, tad to var svinēt jebkurā laikā.
Par ziediem. Ziedi pārpārēm uz tuvinieku kapu kopiņām gulst kapusvētku laikā. Tos var turpināt nest līdz nozied pēdējais rudens ziediņš. Taču Mirušo piemiņas diena ir ar citu nozīmi, kad svarīgāks tomēr ir aizlūgums, sveces liesmiņa, kaut tā arī būtu sniegā ielikta. To gadu no gada atzīmē arī Rīgas kapsētās, un neviens ar kaltu pa kapsētām nav manīts staigājam.
Mīļie ļaudis, nebūsim tik noliedzoši pret pietuvināto datumu īstajai Mirušo piemiņas dienai. Esiet mīļi gaidīti!
Draudzes padome
