Centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” pārstāvis un publicists Aivars Berķis, kas savulaik bijis LZS priekšsēdētājs, uzskata, ka Rīgā nevar izgudrot un noteikt, kā jādzīvo laukos.
Centriskās partijas “Latvijas Zemnieku savienība” (LZS) pārstāvis un publicists Aivars Berķis, kas savulaik bijis LZS priekšsēdētājs, uzskata, ka Rīgā nevar izgudrot un noteikt, kā jādzīvo laukos, jo starp pilsētu un laukiem nevar likt vienādības zīmi.
“Es vienmēr no sirds esmu vēlējies, lai zemnieki dzīvotu labi,” saka A.Berķis. Viņš uzskata, ka Latvijā nav vienādu apstākļu, tāpēc katram jāmeklē savs ceļš. “Vienmēr esmu centies saskatīt šos dažādos ceļus, izvērtējot, kas kuram veicies, kas – nē. Meklējis tās takas, kas zemnieku ved uz izturību, māca izvēlēties no tā dēvēto jauno laiku plašā piedāvājuma, kad lauku uzņēmējam jāstrādā ar bankā paņemtu naudu. Zemniekam var būt vairāki simti govju, simtiem hektāru zemes, bet galvenais – viņam jāpierāda, ka prot saimniekot. Piemēram, ja uzņēmējs Gunārs Ķirsons izstrādātu projektu un dotos uz banku ņemt aizdevumu, sakot, ka vēlas izveidot labu zemnieku saimniecību, domāju, ka viņam dotu naudu, jo G.Ķirsons ir pierādījis, ka zina, kā likt to lietā,” spriež A.Berķis.
Sāk no mazuma, ejot uz lielo
A.Berķis min piemērus, kad zemnieks, sākot ar vienu vai divām govīm, spējis izveidot saimniecību, kur šodien tiek galā ar tūkstoš hektāriem zemes un simtiem lopu. “Runājot ar viņam līdzīgajiem, man saka: “Bija neliela meža platība. Citi kokus sazāģēja malkā, bet es dēļos. Lūk, šī kūts ir būvēta no tiem!”,” uzskata publicists. Pēc viņa domām, pareizais saimniekošanas ceļš laukos ir tas, kas noved pie rezultāta.
Panākumus nosaka zināšanas
“Viesojoties lauku saimniecībās, esmu pārliecinājies, cik svarīgi, lai zemniekam būtu zināšanas. Piemērs tam ir zemnieki, kas nodarbojas ar zivkopību. Viņi izstudējuši visu iespējamo literatūru par šo nozari. Bijuši Zviedrijā, Somijā un citās valstīs, lai izzinātu, kā tur strādā. Esmu saticis tādus cilvēkus, kas zivju audzēšanu uzskata par vienkāršu lietu. Tā arī domā, ka jāizrok tikai dīķis, bet karpas aug visur. Diemžēl karpas nevar audzēt kā cūkas,” pārliecināts A.Berķis.
Kaitina pilsētnieciska domāšana
A.Berķi vienmēr kaitinājusi pilsētnieciska domāšana, tāpēc viņš tai vienmēr centies protestēt. “Bija laiks, kad organizēja skaistumkonkursus, uzvarētājas apbalvojot ar dārgiem kažokiem. Pretēji tam kā protestu smalkajām aprindām es rīkoju konkursu slaucējām “Mis modere”. Man bija prieks, ka viņas izskatījās ne tikai skaistas un lepnas, bet prata servēt galdu, strādāt rokdarbus un izaudzināt labus bērnus. Esmu saņēmis vairākus ieteikumus rakstīt par šīm lauku sievietēm, jo žurnāli šodien ir pārpilni ar dažādu bagātu vīru kundžu aprakstiem,” publicists pauž sašutumu.
Aivara Berķa pārdomas
