Tas, cik labi dzīvnieks tiek barots, ne vienmēr ir atkarīgs no saimnieka rocības. Zinu ģimenes, kurās paši knapi var iztikt, bet suni pabaro pirmo un paši ēd, kas kopējā katliņā ir palicis pāri. Tas nozīmē, ka dzīvnieks patiešām paņemts un turēts ar mīlestību.
Tomēr iedzīvotāji visbiežāk Pārtikas un veterinārajam dienestam pauž aizdomas par it kā nobadinātiem suņiem un kaķiem. Taču ne reizi neviens pie mums nav sūdzējies par pārbarotiem, resniem dzīvniekiem, kuri cieš no liekā svara, par ko arī varētu sodīt saimniekus. Tāda problēma nav retums! Suņu un kaķu ēdināšanā ir jāievēro uztura normas, nevar dzīvniekam dot ēst tik, cik viņam gribas! Saimniekiem ieteicams palasīt informāciju, kas atrodama uz speciālā dzīvnieku uztura iesaiņojuma. Pārtikas normas nevajadzētu pārsniegt. Sevišķi jau tad, ja suns vai kaķis ir sterilizēts un dzīvniekam ir par maz kustību, pie kā atkal jau vainīgs ir saimnieks. Piemēram, šķirnes medību sunim pat ir ieteicams būt nedaudz kārnam, lai var sataustīt ribas, jo tad viņš spēj pilnvērtīgi piedalīties medībās, spēj ātri un enerģiski skriet. Tāpēc ne vienmēr dzīvnieks, kas citiem liekas nobadināts, patiesībā tāds arī ir.
Dienesta tiesības ir sodīt dzīvnieku saimniekus, ja netiek ievērotas labturības prasības, taču tas nav mūsu mērķis. Mūsu mērķis ir panākt, lai dzīvnieks justos labāk un lai saimnieks saprastu, kā ir pareizi jārīkojas.
