Iestājoties karstajam laikam, palielinās nelaimes gadījumu skaits ūdeņos.
Iestājoties karstajam laikam, palielinās nelaimes gadījumu skaits ūdeņos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Gulbenes brigādes komandiera vietnieks Vijārs Griķis laikrakstam saka, ka iedzīvotāji bieži vien nezina, kā pareizi jārīkojas tad, kad ir jādodas palīgā slīkstošajam vai arī jau jāizvelk no ūdens noslīcis cilvēks.
“Šādā gadījumā ir jāzvana uz 112 un jāsauc palīgā glābēji, kas nepieciešamības gadījumā prot veikt gan mākslīgo elpināšanu, gan, ja vajadzēs, izsauks ātro medicīnisko palīdzību un policiju,” saka V.Griķis.
Ģimenes ārste Ieva Grīnšteine saka, ka visus savu mazo pacientu vecākus informē par drošības pasākumiem. Mazgadīgus bērnus nedrīkst atstāt vienus bez pieaugušo uzraudzības. Pretējā gadījumā var gadīties dažādas traumas.
Ārste īpaši brīdina par drošību pie ūdeņiem. Mazgadīgi bērni nedrīkstētu pie tiem atrasties vieni vai iet peldēties bez pieaugušo uzraudzības.
“Nereti arī pieauguši cilvēki, peldoties reibumā, rīkojas pārgalvīgi. Skaidrā prātā jau visi saprot, ka dzērumā peldēties iet nevajadzētu, uz galvas ūdenī nav jālec, nav jācenšas pārpeldēt upi vai ezeru, bet, kad reibums ir galvā, tad visi drošības apsvērumi ir aizmirsti,” saka ārste.
Viņa akcentē, ka alkohols karstā laikā kļūst par papildu riska faktoru, saasinot cilvēkā hroniskās vainas, par kurām viņš pats bieži vien nemaz nezina. Karstums un peldēšanās aukstā ūdenī iereibušam cilvēkam var beigties traģiski tieši šo hronisko veselības problēmu saasinājuma dēļ.
Gulbenes rajonā šovasar piedzīvots pirmais nelaimes gadījums ūdeņos. Ir noslīcis mazgadīgs bērns.
Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz atbildību par bērna, kas nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, atstāšanu bez uzraudzības. Ja to izdarījuši vecāki vai personas, kuras viņus aizstāj, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu līdz divdesmit pieciem latiem. Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, uzliek naudas sodu no 25 līdz 50 latiem.
