Otrdienas TV3 raidījumā “Bez tabu laiks” rādīja sižetu par negadījumu sporta stundā Rēveļu pamatskolā, kas notika 13.novembrī.
Otrdienas TV3 raidījumā “Bez tabu laiks” rādīja sižetu par negadījumu sporta stundā Rēveļu pamatskolā, kas notika 13.novembrī.
6.klases skolnieks, neuzmanīgi rīkojoties ar sporta inventāru, guva traumu – atklātu brūci. Piecas dienas pēc notikuma zēna aizbildne Rita Bāliņa televīzijai pauda sašutumu par to, ka skolas darbinieki nenodrošināja cietušajam puisēnam kvalificēta mediķa palīdzību un pieļāva, ka pēc traumas gūšanas puika kājām uz mājām iet četrus kilometrus. Sižets parādīts tikai pēc mēneša, kad konfliktsituācija šķietami jau bija rimusi un zēna brūce sadzijusi. Nu emocijas atkal ir uzbangojušas. “Dzirksteles” mērķis nav saasināt situāciju, bet gan noskaidrot, vai skolā adekvāti reaģēts šajā situācijā.
Rankas pagasttiesas priekšsēdētāja Anita Vandere laikrakstam uzsver, ka aizbildne ļoti rūpējas par zēnu, tāpēc ir skaidrs, ka viņas satraukums ir patiess. Tomēr esot sajūta, ka šajā konfliktā “kaut kas vairāk ir apakšā”. Puika mācoties labi.
Rēveļu pamatskolas direktore Daiga Melberga laikrakstam saka, ka par negadījumu sporta stundā viņai tajā dienā ziņots netika. Viņa atzīst, ka šis ir nepatīkams gadījums un emocijas ir sakāpinātas.
Gulbenes rajona izglītības pārvaldes vadītājas vietniece Baiba Muceniece laikrakstam atzīst, ka par negadījumu, kas noticis mācību stundu laikā, skolai bija jāziņo Gulbenes izglītības pārvaldei, taču tas nav noticis. Par notikušo B.Muciniece uzzinājusi no TV3 raidījuma. “Mēs noskaidrosim, kā viss ir noticis. Pagaidām pilnīga priekšstata nav, zinām tikai to, kas rādīts televīzijas pārraidē, tāpēc spriest ir pāragri. Taču šobrīd ir skaidrs, ka pēc negadījuma skolā bija jānodrošina ārsta pārbaude cietušajam bērnam un bija arī jāziņo skolēna mammai jeb šajā gadījumā aizbildnei. Tas netika izdarīts. Iespējams, tāpēc, ka skolā nesaprata, cik trauma ir nopietna,” saka B.Muceniece.
Skolas direktore ir pārliecināta, ka skolā jau notikuma dienā ir izdarīts viss nepieciešamais, jo zēnam ievainojums bija neliels – skramba galvas ādā. Sporta skolotājs, kura stundā noticis negadījums, ir tiesīgs sniegt pirmo medicīnisko palīdzību, ko arī darīja. Skolotājs vaicājis zēnam, kā viņš jūtas. D.Melberga saka, ka zēns ir instruēts par nepieciešamo drošību un arī parakstījies par to. Bērns zināja, kā jāuzvedas sporta stundā, bet pats ir pieļāvis situāciju, kuras rezultātā guvis traumu.
Sporta skolotājs Uldis Braše skaidro, ka dienā, kad jau bija noticis negadījums, pamanījis – puika iet mājās. Zēns mācību dienās pastāvīgi dzīvo internātā. Sporta skolotājs šajā situācijā nebija vienaldzīgs, viņš ar savu auto brauca puikam pakaļ. Panākot zēnu, skolotājs piedāvāja viņu aizvest uz mājām. Kad kopā bija braukuši kādu ceļa gabalu, zēns teicis, ka tālāk iešot kājām.
Arī par šo epizodi sarūgtināta jūtaszēna aizbildne R.Bāliņa, kas ir puisēna asinsradiniece – tēva māsa. Puikam līdz mājām bijis jāiet vēl četri kilometri.
“Zēnam bija brūce līdz kaulam. Ar tādu traumu bērnam ļāva iet kājām,” pārmet aizbildne. R.Bāliņa pati gādāja, lai no mājām puiku aizvestu uz doktorātu un tur viņš saņemtu medicīnisko palīdzību. Viņa skolas attieksmi pret bērnu raksturo vienā vārdā – cūcība.
“Viņiem uzreiz no skolas vajadzēja tikai piezvanīt uz doktorātu,” uzsver aizbildne. Tajā pašā laikā viņa atzīst, ka ciena sporta skolotāju, jo viņš vienmēr atņem sveicienu.
“Notikušo esmu daudz pārdomājis. Biju aizgājis uz doktorātu, noskaidroju, ka puikam smadzeņu satricinājuma nav. Morāli esmu daudz pārdzīvojis, vēl un vēl pārdomājot notikušo,” saka U.Braše.
D.Melberga saka, ka līdz šai dienai zēna aizbildne nav vērsusies skolā, lai izteiktu pretenzijas. Savukārt R.Bāliņa ir sarūgtināta, ka mēneša laikā neviens no skolas darbiniekiem nav viņai pat piezvanījis, lai cilvēciski izrunātos. Pagastā runājot, ka aizbildne tālab uzaicinājusi televīziju, lai konkursā par skandalozāko sižetu saņemtu balvu – krāsaino televizoru. “Muļķības! Puikam rēta strutoja. Vedu viņu uz Raunu pie dziednieka ārstēt, dziednieks sacīja, lai neklusēju, lai pastāstu par notikušo, tad vismaz sabiedrība reaģēs. Vai tiešām ir jāreaģē tikai tad, kad notiek visļaunākais?” jautā aizbildne.
D.Melberga laikrakstam saka, ka ir gatava tikties ar zēna aizbildni. Viņa uzsver, ka šajā gadījumā skola nogaida, lai aizbildnei nerastos priekšstats, ka skolas darbinieki vēlas viņai pierādīt savu taisnību.
