Kur atrast darbu? Jautājums, kas savu aktualitāti joprojām nav zaudējis. Nepārsteidz, ka diezin vai arī tuvākajā nākotnē tas varētu mainīties, jo valstī izveidotās nodarbinātības sistēmas raksturojošais faktors ir darbavietu deficīts.
Kur atrast darbu? Jautājums, kas savu aktualitāti joprojām nav zaudējis. Nepārsteidz, ka diezin vai arī tuvākajā nākotnē tas varētu mainīties, jo valstī izveidotās nodarbinātības sistēmas raksturojošais faktors ir darbavietu deficīts. Visiem labi zināms, ka šodien daudzi bieži vien spiesti strādāt darbu, kas ir maz atalgots un neatbilst visiem drošības noteikumiem. Līdztekus tam pārāk regulāra piedeva ir sociālo garantiju trūkums un samaksa par padarīto nevis algas kartē, bet baltā aploksnē. Ja vien aploksnes devējs vispār neaizmirst, cik liela ik mēnesi nozīme ir tam, kas to gaida un ka pieaugušais tad spēj priecāties kā mazs bērns.
Paradoksāli, ka valstī normāli darbu nevar atrast cilvēki, kuri izvēlējušies profesiju visai dzīvei, dažus gadus no tās sēžot augstskolas solā. Jaunieši šodien profesijas izvēlē priekšroku dod iespējamajam tās pieprasījumam nākotnē un atalgojumam. Viena daļa izglītojas uzņēmējdarbībā, politololoģijā vai vislabākajā gadījumā tērē vecāku naudu (ja vien tas iespējams!) mācībām ārzemēs.
Tagad strādāt vienā darbavietā visus darba gadus nav moderni un pieklājīgi. Padomju gados cilvēks bija lepns, ka, aizejot pelnītā atpūtā, darba grāmatiņā ir bijis tikai viens ieraksts. Tagad šīs grāmatiņas nomainījušā darba līguma vērtība ir noformēto darba attiecību ilgums un sociālo garantiju izpilde. Spriedelējot par dzīves nezūdošajām vērtībām, droši vien nemainīgs ir palicis tikai termins “darba tikums”, ko latvieši ir pārmantojuši no senčiem.
Centrālā Statistikas pārvalde veikusi interesantu pētījumu par sieviešu un vīriešu nodarbinātību un profesijām, kurās attiecīgās grupas strādā visvairāk. Izvērtēts arī tas, kuras profesijas ir vislabāk apmaksātās. Izrādās, ka Latvijā sievietes visbiežāk nodarbinātas pakalpojumu un tirdzniecības jomā, bet raksturīgi, ka vīrieši visbiežāk veic kvalificētu strādnieku un amatnieku darbu. Pēc darba samaksas apjomiem labāk apmaksātās ir likumdevēju, valsts vecāko amatpersonu profesijas, kuru vidējā darba samaksa ir 254 lati. Visaugstāk apmaksātie, protams, ir uzņēmumu un iestāžu vadītāji, kuru vidējā darba samaksa pērn bijusi apmēram 500 latu. Statistiķi secinājuši, ka darba samaksa stundā vīriešiem sasniedz vienu latu, kas ir par 0,16 latiem vairāk nekā sievietēm.
Vienmēr var diskutēt par to un salīdzināt, kāda ir darba samaksa un kādas darba iespējas ir Rīgā un dažādos Latvijas rajonos strādājošiem. Cik nav dzirdēts par tādiem gadījumiem, ka lielpilsētā ik palaikam cilvēki maina darbavietas, veidojot šādu tradīciju. Cilvēkam ir svarīga prioritāte – dzīvot vidē, kur ir pieejams darba tirgus, kurā var kļūt par pieprasītu un kvalitatīvu preci, nevis tādu, ko citiem nevajag vai labpatīkas izmest mēslainē.
