“Medījot migrējošas zosis, nejauši var nošaut retas sugas putnus, piemēram, mazo zosi, kas ir apdraudēto putnu sarakstā,” klāsta Teiču Valsts rezervāta ornitologs Andris Avotiņš.
“Medījot migrējošas zosis, nejauši var nošaut retas sugas putnus, piemēram, mazo zosi, kas ir apdraudēto putnu sarakstā,” klāsta Teiču Valsts rezervāta ornitologs Andris Avotiņš.
“Arī šīs sugas putni lido cauri Latvijai, tāpēc ir reāla iespēja, ka mednieks var nošaut arī retas sugas eksemplāru, to pat neapzinādamies. Pat speciālistam 100 vai 200 metru attālumā ir grūti atšķirt šīs zosu sugas. Medību likums nosaka, ka medīt drīkst tikai atpazīstamus dzīvniekus. Tomēr jāsaka, ka zoss ir tradicionāls putns, ko medī visā Latvijā,” saka A. Avotiņš. Zosu individuālās medības ir atļautas līdz 30.novembrim.
Zosu bari kļūst par kārdinājumu medniekiem, kad, lidojot uz siltajām zemēm, pa ceļam no Krievijas nolaižas Latvijas laukos un barojoties uzkrāj spēku. A.Avotiņš klāsta, ka zoss nav īpaši aizsargājama un nav pat ierobežoti izmantojamo putnu skaitā, tāpēc ārpus rezervāta šos putnus rudens migrācijā drīkst medīt. Viņš klāsta, ka zosis “mīdās pa ziemājiem un plūc kā govis, jo šie putni ir galvenokārt zālēdāji”. Turklāt tas atkārtojas gan pavasaros, kad zosis caur Latviju ir ceļā uz Krieviju, gan rudeņos, kad viņas te piestāj, lidojot uz siltajām zemēm. A.Avotiņš domā, ka runas par zosu postījumiem ziemājos ir pārspīlētas. Par zosu nopostītajiem laukiem valdība kompensācijas nav paredzējusi. A.Avotiņš uzskata, ka nav pierādīts, ka šie postījumi būtu neatgriezeniski. Esot pat viedoklis, ka pavasaros zosu mīdīšanās ziemāju laukos veicinot labības cerošanu.
