Kā paspēt veiksmīgi veidot savu karjeru darbā, rast harmoniju personīgajā dzīvē un būt labiem vecākiem?
Kā paspēt veiksmīgi veidot savu karjeru darbā, rast harmoniju personīgajā dzīvē un būt labiem vecākiem? Protams, to visu prasmīgi apvienot ir īpaša māksla, kas prasa pacietību, stingru raksturu un patiesu vēlēšanos to darīt. Vienmēr steiga, darba gūzma un mūžīgās atrunas, ka nav laika. Kad dažkārt kādam cilvēkam jautāju: “Kāpēc tu tik daudz strādā, nedomā par savu veselību un neatpūties?”, viņš parasti to pārvērš par muļķīgu joku – atpūtīsies tad, kad gulēs kapu kalniņā.
Saprotams, ka katrs izvērtē dzīves prioritātes – daudz naudas vai emocionāli tuvas un mīļas attiecības ar sev nozīmīgiem cilvēkiem. Te gan nav runa par to, ka jāpelna minimāli iztikas līdzekļi. Vienmēr liekas, ka naudas būs par maz, tāpēc ir jāstrādā no agra rīta līdz vēlam vakaram, un, kā zināms, apetīte aug ēdot. Taču ielaisto robu attiecībās, ja cilvēks priekšroku dod sistemātiskai dzīšanās pēc materiālām vērtībām, nekad nevar apjaust un redzēt uzreiz. To parasti daudzi ierauga krietni par vēlu, taču novēlotā attapšanās vairs nedod iespēju labot pieļauto kļūdu.
Priekšstati par to, kā izpaužas īsta mīlestība, nereti krasi atšķiras. Neviens taču nevēlas, lai tā aprobežotos tikai ar vārdiem, kas nesaskan ar darbiem. Pieaugušo attiecībās ir skaidrs, kādu cilvēks gaida mīlestību, bet attiecībās pret bērniem vecākiem šķiet, ka var pietikt ar modernu un dārgu apģērbu, ekskluzīvām rotaļlietām un citām materiālām lietām. Vecāki mīlestību jauc ar rūpēm, un ar tām nepietiek, lai bērns izjustu, ka viņš ir mīlēts un nejustos vientuļš.
Zinu, ja bērns prasa, lai vecāki ar viņu parunājas, tad tas noteikti ir jādara. Kaut vai desmit līdz piecpadsmit minūtes. Vienu, otru un trešo reizi atsakot, nākamreiz šāds jautājums vairs neatskanēs. Pamazām arī bērns pārstās stāstīt par savām izjūtām un pārdzīvojumiem vecākiem, veidojot zināmu atsvešināšanās sajūtu. Taču kas gan vēl var būt svarīgāks par savstarpēju uzticēšanos! Jā, daudzi tagad saka, ka ir tāds naudas pelnīšanas laikmets. Cilvēki strādā, neskaitot stundas. Bet vakarā ir noguruši, īgni, nevēlas pat parunāties ar sev mīļiem cilvēkiem. Cik ilgi to var turpināt? Šķiet, gada nogale ir īstais laiks, lai nedaudz apstātos no ikdienas steigas un ļautos veselīgām pārdomām par dzīvi, sevi un attiecībām ar citiem. Cik tālu var aizskriet, bez apstājas joņojot dzīves karuselī. Laiks ir nepielūdzams un neatgriežams. Tas nav maināms ne šodien, ne citādāk būs pēc gadiem. Nez kāpēc tā iegājies, ka ikreiz jaunā gadā cilvēki vēlas sākt jaunu dzīvi, viņiem ir kāda cieša apņemšanās un, protams, vēlēšanās, lai nākamais gads būtu vēl labāks nekā iepriekšējais. Lai tas izdodas katram no mums!
