Ričarda Halvorsona (Rich Halvarson) dzimtā puse ir Ziemeļdakotas štats ASV, kur universitātē viņš studējis antropoloģiju un sociālās zinātnes.
Ričarda Halvorsona (Rich Halvarson) dzimtā puse ir Ziemeļdakotas štats ASV, kur universitātē viņš studējis antropoloģiju un sociālās zinātnes. Iesaistoties Miera korpusa kustībā, Ričards nokļuva Latvija un šobrīd māca angļu valodu Cesvaines ģimnāzijas 10. līdz 12.klašu skolēniem.
Kur strādājāt pirms atbraukšanas uz Latviju?
Paralēli studijām strādāju bāros un kazino.
Vai varējāt izvēlēties valsti, uz kuru doties?
Mēs varējām izvēlēties kontinentu, uz kuru doties. Es devu priekšroku Eiropai. Savukārt valsts izvēle nebija mūsu rokās. Vienīgi ņēma vērā nopietnus iebildumus pret konkrētu valsti.
Vai iepriekš kaut ko zinājāt par Latviju?
Zināju, kur tā atrodas. Daudz informācijas guvu no skolēnu sacerējumiem. Ierodoties Latvijā, vispirms dzīvoju Valmierā, kur apguvu latviešu valodu un Latvijas vēsturi.
Ko pirmais iemācījāties latviski?
Tie bija vārdi “es”, “gribu”. Tomēr saprotu, ka man vēl daudz jāmācās.
Ko darāt brīvajā laikā?
Pirmo mēnesi dzīvoju viesģimenē. Tā kā tagad pašam ir savs dzīvoklis, tad brīvajā laikā nodarbojos ar tā tīrīšanu. Daudz laika pavadu, gatavojoties mācību stundām.
Ar ko, jūsuprāt, atšķiras latvieši un amerikāņi?
Amerikāņi ir atvērtāki: viņi pat nepazīstamam saka: “Sveiki!” Lielākā daļa latviešu nav sabiedriski. Amerikā cilvēki neģērbjas tik konservatīvi, cik šeit. Viņi dod priekšroku ērtam apģērbam – krekls gandrīz vienmēr ir ārā no biksēm!
Bet tieši skolēni?
Amerikā, ja pasaka, ka stundās ir jāklausās, jaunieši klausās un koncentrējas darbam, bet Latvijā skolēni runā, grozās, ne īpaši uzmanīgi klausās.
Vai sazināties ar savu ģimeni Amerikā?
Jā, protams. Runājam pa telefonu, sazināmies ar datora palīdzību.
Vai nenožēlojat savu izvēli?
Es nekad nemainu savas domas un izvēli, jo tad jau es vairs nebūtu es!
